Bezpajumtnieki,  atzinuši, ka miskastēs atrastos un citu cilvēku izmestos pārtikas produktus paši neēd, bet pārdod tos tālāk uzpircējiem, vēsta Latvijas televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens. Lai arī daudzi no viņiem neatklāj, kam konkrēti viņi tos pārdod, kāda Rīgas Pļavnieku rajona bezpajumtniece Valentīna atzinusies, ka produktus un citas mantas, ko atrod, pārdod vietējam uzņēmējam, kuram Pļavniekos pieder čebureku tirgotava. Šobrīd šī vieta uz laiku ir slēgta, jo pēc saņemtajām ziņām Pārtikas veterinārais dienests (PVD) šajā vietā veica pārbaudi un konstatēja, ka tirgotava pārkāpj higiēnas prasības, bet tās saimnieks nevar uzrādīt produktu izcelsmes pavadzīmes, no kā tiek gatavoti čebureki. Intervijā raidījumā Valentīna stāstīja, ka par atnestajiem produktiem un citām mantām no uzņēmēja, vārdā Romāns, katru dienu saņem desmit eiro un desmit čeburekus. “Šodien maizi atradu, sviestu un visu atradu. Visu ko vajag. Šodien visu dienu strādāšu,” stāsta Valentīna. "Es ēdinu šeit visu rajonu un savu. Salnas ielā dzīvoju. Tur mums bagāts rajons. Bagātāks nekā šeit." Ar Romānu viņa pazīstama esot jau sen. "Biznesmenis, četras mašīnas. Viņam piecdesmit ar kaut ko gadu. Bet viņš tāds – nedzer, nepīpē, tāds veikls. Visu pats dara, gaļu. Es pie viņa padzīvoju, domāju, smacīgi. Nē, Roma, es labāk svaigā gaisā." Romāns intervijas laikā sākotnēji noliedza, ka bezpajumtniekiem ko maksājot un ka viņi nesot produktus, taču jau pēc brīža atzina, ka viņu sarūpēto nesot uz mājām, nevis izmanto čeburekos: “Nē, ja viņi kaut ko, tad mēs uz mājām nesam. Bet tā mēs te neko netaisām, ne desas, ne...” Lai arī viņš apgalvoja, ka izejvielas čeburekiem tiek pirktas oficiāli un ievēro derīguma termiņus, šādus dokumentus PVD pārstāvjiem uzrādīt viņš nevarēja. Pēc veiktās pārbaudes PVD vēl lems, kādu sodu uzņēmējam piemērot. Arī vairāki citi aptaujāto bezpajumtnieki norādīja, ka atrastos pārtikas produktus pārdodot – paši apēdot tos tikai gadījumos, ja atrasts kas īpašs, piemēram, sarkanie ikri vai ļoti svaigi produkti.Raidījuma Aizliegtais paņēmiens 5 minūšu sižetu ar "ekskluzīvo bomzeni" Valentīnu var noskatīties LSM.lv, spiežot šeitRaidījuma pilns izklāsts, cilvēki pēc raidījuma baidās ēst čeburekus : Rīgā miskastes ir pilnas ar pārtiku, kas dažiem ļauj pabarot ģimeni un pat par 10 eiro dienā piegādāt izejvielas kādai čebureku ēstuvei Pļavniekos, LTV raidījumam „Aizliegtais paņēmiens” pastāstīja vietējā „atkritumu biznesa” darbone Valentīna. Uzņēmums „miskastes pārtikas” uzpirkšanu noliedz, taču nespēj nekādi dokumentāli pierādīt gaļas izcelsmi.Kāds raidījuma komandas pie miskastēm sastaptais vīrietis arī atzinis, ka atrasto pārtiku pārdod, taču viņš nevēlējās atklāt, kam un kādiem nolūkiem. „Nu man ir, [kam pārdot]. Es negribu teikt. [..] Nu man ir pazīstami, kam vajag. Priekš suņiem, priekš sevis,” atklāja vīrietis. Cits stāstīja, ka miskastēs atrasto pārdod „cilvēkiem tirgū”. Savukārt Valentīna klāstīja, ka miskastēs var atrast daudz labumu, kas viņai ļauj nopelnīt desmit eiro dienā. „Desmitnieku un vēl čeburekus. Es “čeburekos” strādāju. Es jau sen pie viņa, pie Romkas. Es viņam strādāju. [..] Viņam banketu zāle blakām. Viņš tur izmanto labas mantiņas,” atklāja Valentīna. Pēc šādas informācijas raidījuma komanda nolēma čebureku ēstuvi apciemot, jau piesaistot Pārtikas un veterināro dienestu, kas atbild par pārtikas kvalitāti. Ēstuves īpašnieks Romāns noliedz „miskastes pārtikas” uzpirkšanu un naudas maksāšanu bezpajumtniekiem. „Nē, bomži mums neko nenes tagad. [..] Nē, ja viņi kaut ko, tad mēs uz mājām nesam. Bet tā mēs te neko netaisām, ne desas... [..] Viņi mums nenes, viņi te visur staigā, piedāvā. Zagļi te staigā, arī piedāvā,” stāstīja Romāns. “Gaļu nē, gaļu vispār nedrīkst ņemt, tā ir bīstama lieta,” viņš uzsvēra. Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests, izstaigājot telpas, neievērotu higiēnas prasību dēļ uz laiku šo ēstuvi nolemj slēgt. Taču jau pēc dažām dienām, izrādās, viss ir vēl nopietnāk. Uzņēmums dokumentāli nevarot arī pierādīt, no kurienes nākusi gaļa. Nav marķējuma, nav pavadzīmju. Sods vēl sekošot.      Šajā gadījumā pastāv aizdomas, ka pārtika, ko cilvēki neapēd un izmet, zudumā neaiziet, un Pļavnieku iedzīvotāji ar to tiek ēdināti atkārtoti.   Tikmēr Rīgas Centrāltirgū var atrast pārtiku, kurai sen beidzies derīguma termiņš. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta stāstītā, esošā kārtība nosaka, ka daļu produktu, kuriem termiņš vēl nav beidzies, bet draud jau izsīkt, ražotāji var ņemt atpakaļ no veikaliem un pārstrādāt jau citā produkcijā, piemēram, gan piena produktus, gan arī miltu izstrādājumus.     Savukārt par visu pārējo produkciju, kas vairs nav ēdama, veikalam jābūt noslēgtiem līgumiem ar firmām, kas to tālāk  izgāž izgāztuves, pārstrādā, kā, piemēram, gaļas produktus, vai arī izbaro dzīvniekiem. Populārākais adresāts šajā ziņā ir Rīgas Zooloģiskais dārzs, kur nonāk dažādi dārzeņi un augļi. Gaļas un piena izstrādājumu apriti veikali savukārt cenšas plānot tik precīzi, lai atlikumu nebūtu. Piemēram, Rīgas Piena kombināts norāda, ka no veikaliem neņemot atpakaļ neko un neizdzerto pienu nepārstrādājot. Savukārt daļu no gaļas produkcijas, desas un cīsiņus, kas vairs nav ēdami, veikali nogādājot Lietuvā, kur to pārstrādā proteīnā, bet atlikumus sadedzina. Pārtikas un veterinārais dienests gan atzīst, ka nekādas kopējas statistikas par to, kur nonāk neapēstie produkti pēc derīguma termiņa beigām nav. Tā esot veikalnieku un ražotāju pašu darīšana un atbildība, kurā viņi nejaucoties.   Taču raidījuma komanda pārliecinājās, ka tirgū var atrast produktus, kuriem derīguma termiņš beidzies vai arī nav norādīts vispār.  Visi pārdevēji neko par to  nezinot, strādājot tikai pāris dienu, bet produkcija katrā ziņā esot laba. Arī  cilvēki to labprāt pērk.  (twitterembed)