Kā finansiāli uzlabot savu dzīvi?

Nepārtērējieties!

Mūsdienās ātrie kredīti internetā un kredītkartes sniedz iespējas tērēt vairāk nekā mēs patiesībā varam atļauties. Šī iemesla dēļ vairumam cilvēku vajadzētu izvairīties no kredītkartēm vai lietot tās tikai ārkārtējās situācijās. Saprotams, ka regulāra pārtērēšanās grauj mūsu finansiālo situāciju. Lai izvairītos no pārtērēšanās, nomainiet savu kredītkarti pret debetkarti. Ja esat novērojuši, ka regulāri pārtērējaties, mēģiniet saprast, kādēļ tas tā notiek, un, pats galvenais, centieties izskaust šo paradumu.

Krājiet nebaltai dienai!

Nav noslēpums, ka ikvienam, neatkarīgi no finansiālās situācijas, vajadzētu veidot lielākus vai mazākus iekrājumus. Ne tikai, piemēram, tādām ārkārtas situācijām kā auto remonts vai zobārsta apmeklējums, bet arī izklaides, kas arīdzan maksā naudu. Liela daļa cilvēku, veidojot iekrājumus, cieš neveiksmi, jo iekrājumiem novirza tikai to, kas ik mēnesi paliek pāri. Vairumam cilvēku mēneša beigās nepaliek pāri nekas, līdz ar to nav iespējams izveidot iekrājumus, bet vēl citiem ir parādi, jo tie ir pārtērējušies. Lai veiksmīgi sakrātu naudu, saņemot ienākumus, nauda iekrājumiem ir jānovirza uzreiz, nevis mēneša beigās. Pārējo naudu varat tērēt nesatraucoties, jo zināt, ka naudu iekrājumiem jau esat atlikuši.

Domājiet uz priekšu!

Tā kā stress ir kaitīgs mūsu veselībai, ir ļoti būtiski to novērst. Lai gan nereti šķiet, ka stress ir mūsu ikdienas sastāvdaļa un to nav iespējams uzveikt, tas ir mūsu spēkos. Mums ir jāuzņemas vadība pār lietām, kuras mēs varam kontrolēt, un stress ir viena no tām. Viens no veidiem, kā izvairīties no stresa, ir domāt par savu dzīvi uz priekšu. Tāpat kā mēs varam izvairīties no steigas un stresa no rīta, piemēram, pieceļoties mazliet agrāk, izejot dušā vai sagatavojot drēbes jau iepriekšējā vakarā, tā arī mēs varam izvairīties no stresa, ko rada finansiālā situācija. Kā? Domāt par savām finansēm stratēģiski un tālredzīgi, nevis, kā saka, dzīvot šodienai vai no algas līdz algai, kā arī izmantot tādus īstermiņa aizdevumus kā, piemēram, sms kredīti.

Plānojiet!

Tiem, kuri ir plānotāji pēc dabas, šis uzdevums varētu šķist viegls, tomēr tuvākas nākotnes plānošana atšķiras no tālākas nākotnes plānošanas, jo tā ir neparedzamāka un pieprasa stratēģiskas domāšanas prasmes. Mēs zinām, ka jūs labprātāk nopirktu kaut ko par 50 eiro tagad nekā ieguldītu 50 eiro savā pensiju fondā. Lai vai kā mums to negribētos, mums vajadzētu domāt par savu nākotni. Iztēlojieties, kāda varētu būt jūsu nākotne pēc, piemēram, 10 vai 30 gadiem. Ko jūs darīsit? Strādāsit vai jau būsit pensijā? Balstoties uz šo jautājumu atbildēm, plānojiet savu nākotni un izstrādājiet konkrētu rīcības plānu. Atcerieties nejaukt savus nākotnes sapņus ar iespējamo realitāti – skaidrs, ka ikviens no mums vēlētos aizvadīt savas vecumdienas, neuztraucoties par savām finansēm, tomēr, būs tas tā vai nebūs, būs atkarīgs no mūsu rīcības šodien.