Lai cik tas dīvaini šķistu, grāmatas popularitāti nezaudē arī tehnoloģiju laikmetā

Publicēts: 06.08.2018, Komentāri: 0

Polina Ārīte, RCB Juglas filiālbibliotēkas galvenā bibliotekāre

Bibliotekāra profesija vienmēr ir bijusi nozīmīga, bet laika gaitā ir mainījusies tās specifika – ja kādreiz ar bibliotekāra palīdzību varēja iegūt kāroto grāmatu, tad mūsdienās bibliotekārs ir uzticams palīgs teju visos ikdienas jautājumos – gan nepieciešamo grāmatu sarūpēt, gan ar datora un interneta izmantošanu palīdzēt, gan pakonsultēt jautājumos, kas saistīti ar visdažādāko ikdienas dzīves situāciju risināšanu. Būt par bibliotekāru – tā ir iespēja nepārtraukti sevi pilnveidot – gan dažādos kursos, gan izmantojot vienmēr apkārt esošo zināšanu krātuvi – grāmatas, periodiku un interneta resursus.

Bibliotekāra amats – likteņa pirksts

Kļūt pat bibliotekāru – man tas laikam bija liktenis. Ja atskatās uz dzīves gājumu, ar bibliotēku mana dzīve cieši saistīta jau no deviņu gadu vecuma, kad audzinātāja tieši man uzticēja organizēt klases bibliotēku. Secīgi sāku piepalīdzēt arī skolas un pilsētas bibliotēkā, un nu jau ar šo profesiju mana dzīve saistīta vairāk nekā 40 gadus. Pēc izglītības esmu pedagogs, tomēr skolā sanācis strādāt mazāk – vairāk bibliotēkās. Bibliotekārs jau savā ziņā ir arī skolotājs, tāpēc jūtu, ka iegūtā izglītība man šajā profesijā ļoti palīdzējusi. Un darbs pats par sevi ir nemitīga iespēja pilnveidoties, palīdzot izkopt daudz un dažādas personības šķautnes, kā arī ikdienā sastapt daudz interesantu cilvēku.

Grāmatas popularitāti nezaudē arī tehnoloģiju laikmetā

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā tas varbūt varētu likties dīvaini, taču manā pieredzē tieši pēc grāmatas bibliotēkā iegriežas visbiežāk. Tā laikam tā autentiskā, nezūdošā vērtība – fiziski turēt rokā grāmatu, nekādas viedierīces to vēl nav izkonkurējušas – nereti cilvēki internetā izlasa ziņu, ka iznākusi jauna grāmata, uzreiz piesakās rindā uz to. Pozitīvi ir tas, ka pieaug tieši jauniešu īpatsvars – to arī paši veicinām ar visādām iesaistošām aktivitātēm – piemēram, organizējam daudzveidīgas tikšanās, sarunu vakarus, kur lieti noder arī projektors un internets. Arī skolas motivē apmeklēt bibliotēku un vairāk lasīt, jo obligātās literatūras saraksts arvien nav atcelts. Ir arī bērni, kas vienkārši ir kaislīgi lasītāji – vairākus tādus pazīstu.

Protams, apmeklētāji nāk arī datoru un internetu lietot, tad mēs esam skolotāju lomā – palīdzam ar dažādu programmatūru lietošanu, bieži ir jautājumi par e-pakalpojumiem, kas pieejami portālā Latvija.lv. Daudz jautājumu nereti ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem tehnoloģijas nav tik tuvas, bet gadās, ka pēc padoma griežas arī, tā teikt, tehnoloģiju lietpratēji – jaunieši. Liekas, ka tie ir tie lielie čatotāji, tomēr gadās, ka nezina šķietami vienkāršas lietas, piemēram – kā elektroniski reģistrēties studijām.Protams, ka ir lietas, kuras šie jaunieši pārzina arī labāk par bibliotekāriem, tad tā ir iespēja vienam no otra mācīties. Cilvēki nāk arī, piemēram, aviobiļeti izprintēt, tas tā interesanti, jo var redzēt cilvēku iemīļotus galamērķus – redz, pamazām kļūsim arī par tūrisma ekspertiem.

Ikdienā Juglas bibliotēku apmeklē ap divsimt cilvēku, katram no viņiem ir savi jautājumi, vēlmes vai stāsti. Reiz no apmeklētāja saņēmām arī tādu netipisku jautājumu – par personu kremēšanu -vai var, vai drīkst - tad pusdienu pavadījām, lai atbildes uz šiem jautājumiem atrastu – atlasījām daudz un dažādus materiālus no dažādām reliģijām. Jāsaka, ka dienas beigās bibliotekārs ir tāds – ļoti zinošs universālais kareivis!

Digitālie aģenti – būtisks atbalsts lielai sabiedrības daļai

Ir tikai normāli, ka cilvēkiem ir jautājumi – svarīgi ir nekautrēties meklēt uz tiem atbildes. Ja apkopot visbiežāk uzdotos jautājumus, pirmajā vietā būtu dažādi ar sociālajiem dienestiem saistītie jautājumi – ļoti bieži nāk vecāki cilvēki vai personas no sociāli neaizsargātām ģimenēm, kas paši nemāk sagatavot un iesniegt prasīto informāciju. Otrā vietā – jautājumi, kas saistīti ar Valsts ieņēmumu dienestu – daudzi nāk iesniegt ienākumu deklarācijas, atgūt pārmaksātos nodokļus. Protams, daudz jautājumu par Latvija.lv pakalpojumiem, piemēram, dzīvesvietas deklarēšanu.

Uzskatu, ka man ir ļoti paveicies, ka šādas zināšanas varu apgūt savā profesijā, dažādos man pieejamos kursos un palīdzēt citiem. Vērtīgas bija arī digitālo aģentu mācības – par paroļu un inkognito lapu lietošanu daudz interesantas informācijas uzzināju. Vispār jāteic, ka, digitālo aģentu loma ir ļoti nozīmīga – tādi cilvēki mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešami. Es viena pati varu nosaukt vismaz 50 cilvēkus sev apkārt, kuri regulāri griežas pēc konsultācijas šajos, tā teikt, digitālajos jautājumos. Ir tiešām daudz cilvēku, kas modernās tehnoloģiju iespējas nepārzina vai varbūt nevēlas apgūt, tad palīgā steidzam mēs – digitālie aģenti. Galvenais ir nepārstāt jautāt un pilnveidoties!

Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros tiek organizēti sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas un uzvedības maiņas veicināšanas pasākumi. Programmas koncepcija paredz integrētu pieeju – fokusēties uz 50 dzīves situāciju komunikāciju un mācīšanu, lai pēc paredzēto aktivitāšu īstenošanas, sabiedrība spētu atpazīt dzīves situācijas, kuras ir iespējams atrisināt vienuviet internetā – portālā Latvija.lv. Nozīmīgākā programmas sastāvdaļa ir mācības, kuru rezultātā tiks sagatavoti 6000 digitālie aģenti: valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, tostarp valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, kā arī bibliotekāri, skolotāji un žurnālisti. Digitālie aģenti konsultēs sabiedrību par e-pakalpojumu izmantošanu dažādās dzīves situācijās un drošu darbošanos internetā. Plašāka informācija par mācībām un to norisi pieejama portāla Latvija.lv atbalsta vietnē – https://mana.latvija.lv/.

Ej uz nākamo lapu, lai skatītos bildes!

Lapas: 12
Ieteikt:
Sekot:
slavenibas.lv draugiem.lv slavenibas.lv twitter slavenibas.lv facebook

Pievienot komentāru

Paparacci.lv

Slavenības bildēs

MEKLĒT SLAVENĪBU

www.RezervesDalas24.LV