LV uzņēmējs: "Vai krāpnieku grupa spēj ietekmēt Latvijas tiesas?"
Paziņojums medijiem.
Publicēts: 17.03.2015, Komentāri: 1
Publicējam uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami izplatīto paziņojumu medijiem:
“Cik lielā mērā krāpnieku grupa spēj ietekmēt Latvijas tiesu?
Skotijas tiesa jau ir pieņēmusi man labvēlīgu lēmumu, noraidot Latvijas krāpnieku grupas mēģinājumu uzurpēt tiesības pārstāvēt mana agrākā Uzbekistānas biznesa partnera it kā aizskartās tiesības Skotijā, tostarp noraidījusi šīs krāpnieku grupas mēģinājumus – izmantojot fiktīvus Belīzas uzņēmumus – mani reiderēt nu jau Skotijā. Tajā pašā laikā Latvijas tiesībsargājošās iestādes un arī Latvijas Administratīvā apgabaltiesa līdz šim ir veikušas man nesaprotamas darbības - lietas izskatīšanas novilcināšanu, klaju pretējās puses interešu lobēšanu, juridiska teksta 200 lappušu garumā izlasīšanu, izdiskutēšanu un vēl lēmuma uzrakstīšanu trīs(!) stundu laikā, - ko var izskaidrot tikai, vai nu ar absolūtu nekompetenci, vai koruptīvu pašieinteresētību. Tas viss kopā ļoti nopietni aizskar un ietekmē manu kā uzņēmēja reputāciju, tostarp publiskā telpā es tieku vainots reiderismā, kuru patiesībā - jau kopš 2012.gada, balstoties uz dažādām manipulācijām – pret mani cenšas īstenot uzņēmuma bijušo darbinieku (valdes locekļu) un viņu juristu grupa,” uzskata afgāņu izcelsmes uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami.
Kā zināms, pēdējo gadu laikā plaši ir izskanējis Afganistānas un Uzbekistānas it kā uzņēmēju it kā strīds par Vecrīgā esošo viesnīcu "Royal Square Hotel&Suites", jeb pareizāk sakot, Skotijas uzņēmuma, kam piederēja viesnīca, īpašumtiesībām. Pretējā puse afgāņu izcelsmes uzņēmēju G.M.Gulami vaino reiderismā jeb uzņēmuma, kam pieder viesnīca, prettiesiskā atņemšanā.
“Uzņēmēju strīda” vietā - strīds starp uzņēmēju un bijušajiem darbiniekiem, viņu juristiem
“Bet, te jau nav strīda starp diviem – Afganistānas un Uzbekistānas - uzņēmējiem, respektīvi, te nav strīda starpmani un manu bijušo partneri Akbaru Abdulajevu, kā to mēģina pasniegt pretējā puse. Te ir strīds starp mani un krāpnieku grupu, ko pārstāv divi mūsu bijušie darbinieki – agrākie valdes locekļi, no kuriem viens ir agrākais Swedbank darbinieks Uldis Skudra,bet otrs – Uzbekistānas pilsonis Eljors Junosovs, un diviem viņu advokātiem no advokāta biroja “Red” (agrāk “Letlaw”), kuri, balstoties uz prettiesisku pilnvarojumu, mēģina piesavināties vērtīgu īpašumu Vecrīgā,” skaidro G.M.Gulami.
“Loģiski, ka brīdī, kad mums ar bijušo partneri A.Abdulajevu ceļi šķīrās, un mēs mierīgā garā šķīrām mūsu finanšu attiecības, es visu ņēmu savās rokās, lai pārvaldītu Vecrīgas viesnīcu, kas jau sākotnēji tika nopirkta par manu naudu. Līdz ar to es kā viesnīcas īpašnieka - Skotijas uzņēmuma -pilnvarotais pārstāvis iniciēju arī Latvijā esošā meitas uzņēmuma vadības maiņu, atsaucot agrāko valdes locekli Uzbekistānas pilsoni Eljoru Junusovu. Viņš jau nebija īpašnieks, viņš bija tikai algots darbinieks - valdes loceklis, kam tajā brīdī ar pilnvaru bija iedotas arī plašākas tiesības rīkoties, t.sk. Skotijas uzņēmuma vārdā. Amatpersonu maiņa un līdz ar to arī iepriekšējo pilnvaru atsaukumijau ir tikai loģisks un likumsakarīgs biznesa lēmums. Tas ir tieši tāpat kā, uzsākot dzīvi jaunā dzīvoklī, vispirms tiek mainītas dzīvokļa atslēgas, lai agrākie īpašnieki vai kādas viņu uzticības personas, izmantojot vecās atslēgas, nevarētu negaidīti ierasties ciemos,” skaidro G.M.Gulami.
Taču dzīvē sanāk tā, ka drīz pēc izmaiņu reģistrēšanas Skotijā, un šo lēmumu rezultātā iniciētajāmizmaiņām Latvijā, A.Abdulajevs politisku motīvu dēļ nokļūst Uzbekistānas cietumā, bet Rīgā “uz skatuves” parādās bijušo darbinieku un viņu advokātu personu grupa, kas, balstoties uz nekorektiem pilnvarojumiem un uzdodoties par Uzbekistānas uzņēmēja it kā pārstāvjiem, uzsāk dažādas juridiskas darbības ar mērķi iegūt Vecrīgas īpašumā.
Tiesvedība Latvijā mulsina
Līdz šim G.M.Gulami nevēlējās iesaistīties strīda publiskā apspriešanā, paļaujoties gan uz Skotijas Uzņēmumu reģistra ierakstiem, Skotijas notāru izziņām par personām, kas drīkst pārstāvēt Skotijas uzņēmumu, tajā skaitā Latvijas Uzņēmumu reģistrā, gan Latvijas tiesībsargājošo iestāžu un tiesas objektivitāti Skotijas dokumentu vērtēšanā. Taču nesenie notikumi – kad Latvijas Administratīvā apgabaltiesa (tienešu sastāvā M.Birzgalis, K.Berķis, A.Šteinberga) nodemonstrēja spēju juridiska satura dokumentus uz 200 lappusēm izlasīt, apspriest un arī uzrakstīt lēmumu trīs stundu laikā, nemaz nedodot iespēju ne pašam G.M.Gulami, ne viņa juristiem iepazīties ar pretējās puses argumentiem – ir mainījuši uzņēmēja agrāko pārliecību.
“Tas, kas šobrīd notiek Latvijā, ir līdz šim neizdevušies reiderisma mēģinājumi pret mani, kuros iesaistīta arī tiesa un tiesībsargājošās struktūras,” stāsta G.M.Gulami. “Tos sākotnēji - kopš 2012.gada decembra - slepus, bet vēlāk – kopš 2013.gada maija - jau atklāti mēģina realizēt fiktīvu uzņēmuma pārstāvju grupa – bijušo valdes locekļu U.Skudras un E.Junusova, kā arī viņu advokātu Mārtiņa Mežinska un Lauras Zalānes personā - ar mērķi piesavināties vērtīgu nekustamo īpašumu Vecrīgā,” viņš skaidro.
Ar nekorektiem dokumentiem var “mulsināt” Latvijas likumsargus, Skotijas – nē
Sākotnēji pārstāvju grupa, balstoties uz nekorektu pilnvaru, mēģināja apstrīdēt Latvijas Uzņēmumu reģistra lēmumus attiecībā uz Skotijas uzņēmuma meitas uzņēmumu Latvijā - SIA “555 Brand Hotel”.Taču pilnvarukā nederīgu – pilnvaras devējam nebija tiesību Skotijas uzņēmuma vārdā pilnvaru izdot - noraidīja gan Latvijas Uzņēmumu reģistrs, gan Administratīvā rajona tiesa.
Resp., lietā figurējošo pilnvarojumu rīkoties Skotijas uzņēmuma vārdā Rīgas juristiem izsniedzis Latvijas uzņēmuma bijušais valdes loceklis E.Junusovs. Taču, kā liecina Skotijas notāra paustaisapliecinājums, -Latvijas uzņēmuma valdes loceklim E.Junusovam liegums pārstāvēt Skotijas uzņēmumu pie Skotijas notāra nostiprināts jau 18.septembrī, kamēr E.Junusovs Rīgas juristus pilnvarojis tikai 15.oktobrī, tas ir, brīdī, kad teju jau mēnesi pats nemaz vairs nebija tiesīgs Skotijas uzņēmuma vārdā ne ko parakstīt, ne kādu pilnvarot. Skotijā nostiprināts, ka no 2012.gada 17.septembra tiesības pārstāvēt Skotijas uzņēmumu ir tikai G.M.Gulami,- tas ir, pēc abu uzņēmēju G.M.Gulami un A.Abdulajeva vienošanās par turpmāko biznesa ceļu šķirtību.
“Es vienkārši esmu šokā par to, kas notiek. Kā, manipulējot ar faktiem, pret mani ir pavērsti gan vairāki kriminālprocesi teju visās tajās tiesībsargājošās institūcijās, kam vien ir tiesības izmeklēt uzņēmējdarbību, un kronis visam, protams, ir Administratīvās apgabaltiesas lēmums, kur trīs stundu laikā tiesas sastāvs spēja izlasīt 200 lappuses, tās apspriest, vienoties par formulējumiem un arī vēl uzrakstīt tiesas lēmumu, un turklāt man un maniem juristiem nemaz nedodot iespēju iepazīties ar pretējās puses argumentiem, nemaz nerunājot par to atspēkošanu, turklāt šis lēmums tika traktēts kā nepārsūdzams. Tas ir ārprāts. Un, ja Skotijas tiesa neļauj bez iemesla tiesvedību vilkt garumā, jo ievilkta tiesvedība bojā uzņēmēja reputāciju, tad Latvijas tiesa un tiesībsargājošās struktūras tikai velk un velk lietu garumā,” pauž G.M.Gulami.
“Taču tagad es ceru, ka, tā kā Skotijas tiesa ir pieņēmusi man labvēlīgu lēmumu, tostarp noraidot Latvijas pārstāvju grupas, - tas ir, Rīgas advokātu M.Mežinska, L.Zalānes, advokātu biroja “Red” (“LetLaw”) un bijušā darbinieka U.Skudras - īstenoto reiderisma mēģinājumu Skotijā, slēpjoties aiz diviem Belīzā reģistrētiem uzņēmumiem, pārņemt Skotijas uzņēmumu, kura pilnvarotais pārstāvis es esmu, tad Latvijas tiesa šo faktu tomēr ņems vērā. Skotijas tiesa noraidīja šo krāpnieku grupas, - kas jau teju trīs gadu garumā manipulē ar faktiem, bojājot manu reputāciju, - mēģinājumu leģitimizēt savu pilnvarojumu jeb iegūt Skotijas tiesas apstiprinātas tiesības pārstāvēt Skotijas uzņēmumu. Taču, ja viņiem būtu izdevies piemānīt Skotijas tiesu un šīs tiesības iegūt, tad tas, protams, ļautu viņiem apstrīdēt manas tiesības uz Vecrīgas nekustamo īpašumu – viesnīcu "Royal Square Hotel&Suites", kas arī ir viņu īstais mērķis – izkrāpt īpašumu. Līdz šim viņiem Latvijā, neraugoties uz daudziem mēģinājumiem un dažādu tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanu, nav izdevies neko panākt, jo viņi balstās uz nekorektiem pilnvarojumiem jeb, runājot vienkāršā valodā, uzdodas par tiem, kas nav,” skaidro uzņēmējs.
Par A.Abdulajeva pārstāvjiem Latvijas juristu un bijušo uzņēmuma darbinieku grupa sāka uzdoties pēc tam, kad gan Uzņēmumu reģistrs, gan Administratīvā rajona tiesa bija viņiem norādījusi uz agrākā Latvijas uzņēmuma valdes locekļa E.Junusova pilnvaras prettiesiskumu, atsaucoties uz Skotijas uzņēmuma datiem. “Akbars diemžēl pats šobrīd nevar pastāstīt par mūsu darījumu, kasattiecīgi nostiprināts Skotijas Uzņēmumu reģistrā, un krāpnieki to izmanto, manipulējot ar Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un arī tiesu. Tās demonstrē, vai nu absolūtu nekompetenci, vai arī ir koruptīvi ieinteresētas, jo savādāk šo “aklumu” izskaidrot nav iespējams,” stāsta G.M.Gulami.
“Man vispār šobrīd nav skaidra Latvijas tiesībsargājošo iestāžu uzvedība, izmeklējot it kā strīdu, kas attiecas uz ārvalstīs, atbilstoši ārvalstu likumiem, reģistrētu uzņēmumu īpašumtiesībām, turklāt kuros iesaistīti ārvalstu pilsoņi – ja pieturamies pie pretējās puses versijas, ka tas ir strīds starp Afganistānas un Uzbekistānas uzņēmējiem,” atzīst G.M.Gulami. “Ja kāds tiešām vēlas tiesāties, tad tas – tādā gadījumā kā šis - ir jādara starptautiskajās tiesās. Taču starptautiskās tiesās šai krāpnieku grupai nav ko darīt, to jau Skotijas tiesa viņiem norādīja. Tāpēc te ir acīmredzami mēģinājumi Latvijas tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas rezultātā, nevis noskaidrot patiesību – tā jau tagad ir redzama, ja ielūkojas ārvalstu dokumentos un pārzina atbilstošās likumdošanas normas, - bet mēģinājumi lietu vilkt un ar regulāriem manipulatīviem paziņojumiem publiskā telpā bojāt manu reputāciju,” uzsver G.M.Gulami.
“Šobrīd es tomēr vēl ceru uz taisnīgu Latvijas tiesas spriedumu, kas beidzot arī Latvijā ļaus pielikt punktu tam, kas jau labu laiku ir skaidrs gan Skotijas Uzņēmumu reģistram, gan Skotijas tiesai,” cer G.M.Gulami.
“Taču es varu pateikt tikai vienu - tad, kad tas beigsies, es vērsīšos starptautiskajās tiesās, lūdzot izvērtēt Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcību šīs lietas izmeklēšanā, kuras – kā izskatās - vienīgais mērķis ir tikai, ietekmējot reputāciju, “salauzt” mani un piespiest padoties, un atkāpties, lai krāpnieku grupa – bijušo darbinieku un advokātu personā – varētu man atņemt īpašumus, tajā skaitā, viesnīcu Vecrīgā. Un es apsveru lūgt starptautiski izvērtēt šīs krāpnieku grupas ietekmi uz tiesu, kā rezultātā lieta tiek vilkta, tiesas sprieduma nav un mana kā uzņēmēja reputācija tiek grauta,” G.M.Gulami ieskicē nākotnes nodomus.
Par Gulamu Mohammadu Gulami:
G.M.Gulami ir afgāņu izcelsmes uzņēmējs. Iepriekš G.M.Gulami ir palīdzējis Latvijas valdībai lobēt Latvijas intereses kravu tranzīta plūsmā no Afganistānas, organizējot sarunas ar Centrālāzijas valstu atbildīgajiem ministriem brīdī, kad ārvalstu aizkulišu cīņās dominēja starptautiskās intereses par to, kurš kontrolēs tranzīta koridoru no Afganistānas caur Uzbekistānu, tostarp palīdzējis panāk NATO un NATO sabiedroto piegādes Afganistānai caur Latviju.
Kopš 2000.gada Gulami biznesa grupa Latvijā ir investējusi ap 70 miljoni eiro nekustamā īpašuma, viesnīcu un muitas noliktavu biznesā.
Gulami biznesa grupa šobrīd nodrošina darbavietas ap 200 cilvēkiem.
Katru gadu Gulami biznesa grupa Latvijā dažādos nodokļos samaksā vairākus simtus tūkstošus eiro."
“Cik lielā mērā krāpnieku grupa spēj ietekmēt Latvijas tiesu?
Skotijas tiesa jau ir pieņēmusi man labvēlīgu lēmumu, noraidot Latvijas krāpnieku grupas mēģinājumu uzurpēt tiesības pārstāvēt mana agrākā Uzbekistānas biznesa partnera it kā aizskartās tiesības Skotijā, tostarp noraidījusi šīs krāpnieku grupas mēģinājumus – izmantojot fiktīvus Belīzas uzņēmumus – mani reiderēt nu jau Skotijā. Tajā pašā laikā Latvijas tiesībsargājošās iestādes un arī Latvijas Administratīvā apgabaltiesa līdz šim ir veikušas man nesaprotamas darbības - lietas izskatīšanas novilcināšanu, klaju pretējās puses interešu lobēšanu, juridiska teksta 200 lappušu garumā izlasīšanu, izdiskutēšanu un vēl lēmuma uzrakstīšanu trīs(!) stundu laikā, - ko var izskaidrot tikai, vai nu ar absolūtu nekompetenci, vai koruptīvu pašieinteresētību. Tas viss kopā ļoti nopietni aizskar un ietekmē manu kā uzņēmēja reputāciju, tostarp publiskā telpā es tieku vainots reiderismā, kuru patiesībā - jau kopš 2012.gada, balstoties uz dažādām manipulācijām – pret mani cenšas īstenot uzņēmuma bijušo darbinieku (valdes locekļu) un viņu juristu grupa,” uzskata afgāņu izcelsmes uzņēmējs Gulams Mohammads Gulami.
Kā zināms, pēdējo gadu laikā plaši ir izskanējis Afganistānas un Uzbekistānas it kā uzņēmēju it kā strīds par Vecrīgā esošo viesnīcu "Royal Square Hotel&Suites", jeb pareizāk sakot, Skotijas uzņēmuma, kam piederēja viesnīca, īpašumtiesībām. Pretējā puse afgāņu izcelsmes uzņēmēju G.M.Gulami vaino reiderismā jeb uzņēmuma, kam pieder viesnīca, prettiesiskā atņemšanā.
“Uzņēmēju strīda” vietā - strīds starp uzņēmēju un bijušajiem darbiniekiem, viņu juristiem
“Bet, te jau nav strīda starp diviem – Afganistānas un Uzbekistānas - uzņēmējiem, respektīvi, te nav strīda starpmani un manu bijušo partneri Akbaru Abdulajevu, kā to mēģina pasniegt pretējā puse. Te ir strīds starp mani un krāpnieku grupu, ko pārstāv divi mūsu bijušie darbinieki – agrākie valdes locekļi, no kuriem viens ir agrākais Swedbank darbinieks Uldis Skudra,bet otrs – Uzbekistānas pilsonis Eljors Junosovs, un diviem viņu advokātiem no advokāta biroja “Red” (agrāk “Letlaw”), kuri, balstoties uz prettiesisku pilnvarojumu, mēģina piesavināties vērtīgu īpašumu Vecrīgā,” skaidro G.M.Gulami.
“Loģiski, ka brīdī, kad mums ar bijušo partneri A.Abdulajevu ceļi šķīrās, un mēs mierīgā garā šķīrām mūsu finanšu attiecības, es visu ņēmu savās rokās, lai pārvaldītu Vecrīgas viesnīcu, kas jau sākotnēji tika nopirkta par manu naudu. Līdz ar to es kā viesnīcas īpašnieka - Skotijas uzņēmuma -pilnvarotais pārstāvis iniciēju arī Latvijā esošā meitas uzņēmuma vadības maiņu, atsaucot agrāko valdes locekli Uzbekistānas pilsoni Eljoru Junusovu. Viņš jau nebija īpašnieks, viņš bija tikai algots darbinieks - valdes loceklis, kam tajā brīdī ar pilnvaru bija iedotas arī plašākas tiesības rīkoties, t.sk. Skotijas uzņēmuma vārdā. Amatpersonu maiņa un līdz ar to arī iepriekšējo pilnvaru atsaukumijau ir tikai loģisks un likumsakarīgs biznesa lēmums. Tas ir tieši tāpat kā, uzsākot dzīvi jaunā dzīvoklī, vispirms tiek mainītas dzīvokļa atslēgas, lai agrākie īpašnieki vai kādas viņu uzticības personas, izmantojot vecās atslēgas, nevarētu negaidīti ierasties ciemos,” skaidro G.M.Gulami.
Taču dzīvē sanāk tā, ka drīz pēc izmaiņu reģistrēšanas Skotijā, un šo lēmumu rezultātā iniciētajāmizmaiņām Latvijā, A.Abdulajevs politisku motīvu dēļ nokļūst Uzbekistānas cietumā, bet Rīgā “uz skatuves” parādās bijušo darbinieku un viņu advokātu personu grupa, kas, balstoties uz nekorektiem pilnvarojumiem un uzdodoties par Uzbekistānas uzņēmēja it kā pārstāvjiem, uzsāk dažādas juridiskas darbības ar mērķi iegūt Vecrīgas īpašumā.
Tiesvedība Latvijā mulsina
Līdz šim G.M.Gulami nevēlējās iesaistīties strīda publiskā apspriešanā, paļaujoties gan uz Skotijas Uzņēmumu reģistra ierakstiem, Skotijas notāru izziņām par personām, kas drīkst pārstāvēt Skotijas uzņēmumu, tajā skaitā Latvijas Uzņēmumu reģistrā, gan Latvijas tiesībsargājošo iestāžu un tiesas objektivitāti Skotijas dokumentu vērtēšanā. Taču nesenie notikumi – kad Latvijas Administratīvā apgabaltiesa (tienešu sastāvā M.Birzgalis, K.Berķis, A.Šteinberga) nodemonstrēja spēju juridiska satura dokumentus uz 200 lappusēm izlasīt, apspriest un arī uzrakstīt lēmumu trīs stundu laikā, nemaz nedodot iespēju ne pašam G.M.Gulami, ne viņa juristiem iepazīties ar pretējās puses argumentiem – ir mainījuši uzņēmēja agrāko pārliecību.
“Tas, kas šobrīd notiek Latvijā, ir līdz šim neizdevušies reiderisma mēģinājumi pret mani, kuros iesaistīta arī tiesa un tiesībsargājošās struktūras,” stāsta G.M.Gulami. “Tos sākotnēji - kopš 2012.gada decembra - slepus, bet vēlāk – kopš 2013.gada maija - jau atklāti mēģina realizēt fiktīvu uzņēmuma pārstāvju grupa – bijušo valdes locekļu U.Skudras un E.Junusova, kā arī viņu advokātu Mārtiņa Mežinska un Lauras Zalānes personā - ar mērķi piesavināties vērtīgu nekustamo īpašumu Vecrīgā,” viņš skaidro.
Ar nekorektiem dokumentiem var “mulsināt” Latvijas likumsargus, Skotijas – nē
Sākotnēji pārstāvju grupa, balstoties uz nekorektu pilnvaru, mēģināja apstrīdēt Latvijas Uzņēmumu reģistra lēmumus attiecībā uz Skotijas uzņēmuma meitas uzņēmumu Latvijā - SIA “555 Brand Hotel”.Taču pilnvarukā nederīgu – pilnvaras devējam nebija tiesību Skotijas uzņēmuma vārdā pilnvaru izdot - noraidīja gan Latvijas Uzņēmumu reģistrs, gan Administratīvā rajona tiesa.
Resp., lietā figurējošo pilnvarojumu rīkoties Skotijas uzņēmuma vārdā Rīgas juristiem izsniedzis Latvijas uzņēmuma bijušais valdes loceklis E.Junusovs. Taču, kā liecina Skotijas notāra paustaisapliecinājums, -Latvijas uzņēmuma valdes loceklim E.Junusovam liegums pārstāvēt Skotijas uzņēmumu pie Skotijas notāra nostiprināts jau 18.septembrī, kamēr E.Junusovs Rīgas juristus pilnvarojis tikai 15.oktobrī, tas ir, brīdī, kad teju jau mēnesi pats nemaz vairs nebija tiesīgs Skotijas uzņēmuma vārdā ne ko parakstīt, ne kādu pilnvarot. Skotijā nostiprināts, ka no 2012.gada 17.septembra tiesības pārstāvēt Skotijas uzņēmumu ir tikai G.M.Gulami,- tas ir, pēc abu uzņēmēju G.M.Gulami un A.Abdulajeva vienošanās par turpmāko biznesa ceļu šķirtību.
“Es vienkārši esmu šokā par to, kas notiek. Kā, manipulējot ar faktiem, pret mani ir pavērsti gan vairāki kriminālprocesi teju visās tajās tiesībsargājošās institūcijās, kam vien ir tiesības izmeklēt uzņēmējdarbību, un kronis visam, protams, ir Administratīvās apgabaltiesas lēmums, kur trīs stundu laikā tiesas sastāvs spēja izlasīt 200 lappuses, tās apspriest, vienoties par formulējumiem un arī vēl uzrakstīt tiesas lēmumu, un turklāt man un maniem juristiem nemaz nedodot iespēju iepazīties ar pretējās puses argumentiem, nemaz nerunājot par to atspēkošanu, turklāt šis lēmums tika traktēts kā nepārsūdzams. Tas ir ārprāts. Un, ja Skotijas tiesa neļauj bez iemesla tiesvedību vilkt garumā, jo ievilkta tiesvedība bojā uzņēmēja reputāciju, tad Latvijas tiesa un tiesībsargājošās struktūras tikai velk un velk lietu garumā,” pauž G.M.Gulami.
“Taču tagad es ceru, ka, tā kā Skotijas tiesa ir pieņēmusi man labvēlīgu lēmumu, tostarp noraidot Latvijas pārstāvju grupas, - tas ir, Rīgas advokātu M.Mežinska, L.Zalānes, advokātu biroja “Red” (“LetLaw”) un bijušā darbinieka U.Skudras - īstenoto reiderisma mēģinājumu Skotijā, slēpjoties aiz diviem Belīzā reģistrētiem uzņēmumiem, pārņemt Skotijas uzņēmumu, kura pilnvarotais pārstāvis es esmu, tad Latvijas tiesa šo faktu tomēr ņems vērā. Skotijas tiesa noraidīja šo krāpnieku grupas, - kas jau teju trīs gadu garumā manipulē ar faktiem, bojājot manu reputāciju, - mēģinājumu leģitimizēt savu pilnvarojumu jeb iegūt Skotijas tiesas apstiprinātas tiesības pārstāvēt Skotijas uzņēmumu. Taču, ja viņiem būtu izdevies piemānīt Skotijas tiesu un šīs tiesības iegūt, tad tas, protams, ļautu viņiem apstrīdēt manas tiesības uz Vecrīgas nekustamo īpašumu – viesnīcu "Royal Square Hotel&Suites", kas arī ir viņu īstais mērķis – izkrāpt īpašumu. Līdz šim viņiem Latvijā, neraugoties uz daudziem mēģinājumiem un dažādu tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanu, nav izdevies neko panākt, jo viņi balstās uz nekorektiem pilnvarojumiem jeb, runājot vienkāršā valodā, uzdodas par tiem, kas nav,” skaidro uzņēmējs.
Par A.Abdulajeva pārstāvjiem Latvijas juristu un bijušo uzņēmuma darbinieku grupa sāka uzdoties pēc tam, kad gan Uzņēmumu reģistrs, gan Administratīvā rajona tiesa bija viņiem norādījusi uz agrākā Latvijas uzņēmuma valdes locekļa E.Junusova pilnvaras prettiesiskumu, atsaucoties uz Skotijas uzņēmuma datiem. “Akbars diemžēl pats šobrīd nevar pastāstīt par mūsu darījumu, kasattiecīgi nostiprināts Skotijas Uzņēmumu reģistrā, un krāpnieki to izmanto, manipulējot ar Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un arī tiesu. Tās demonstrē, vai nu absolūtu nekompetenci, vai arī ir koruptīvi ieinteresētas, jo savādāk šo “aklumu” izskaidrot nav iespējams,” stāsta G.M.Gulami.
“Man vispār šobrīd nav skaidra Latvijas tiesībsargājošo iestāžu uzvedība, izmeklējot it kā strīdu, kas attiecas uz ārvalstīs, atbilstoši ārvalstu likumiem, reģistrētu uzņēmumu īpašumtiesībām, turklāt kuros iesaistīti ārvalstu pilsoņi – ja pieturamies pie pretējās puses versijas, ka tas ir strīds starp Afganistānas un Uzbekistānas uzņēmējiem,” atzīst G.M.Gulami. “Ja kāds tiešām vēlas tiesāties, tad tas – tādā gadījumā kā šis - ir jādara starptautiskajās tiesās. Taču starptautiskās tiesās šai krāpnieku grupai nav ko darīt, to jau Skotijas tiesa viņiem norādīja. Tāpēc te ir acīmredzami mēģinājumi Latvijas tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas rezultātā, nevis noskaidrot patiesību – tā jau tagad ir redzama, ja ielūkojas ārvalstu dokumentos un pārzina atbilstošās likumdošanas normas, - bet mēģinājumi lietu vilkt un ar regulāriem manipulatīviem paziņojumiem publiskā telpā bojāt manu reputāciju,” uzsver G.M.Gulami.
“Šobrīd es tomēr vēl ceru uz taisnīgu Latvijas tiesas spriedumu, kas beidzot arī Latvijā ļaus pielikt punktu tam, kas jau labu laiku ir skaidrs gan Skotijas Uzņēmumu reģistram, gan Skotijas tiesai,” cer G.M.Gulami.
“Taču es varu pateikt tikai vienu - tad, kad tas beigsies, es vērsīšos starptautiskajās tiesās, lūdzot izvērtēt Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcību šīs lietas izmeklēšanā, kuras – kā izskatās - vienīgais mērķis ir tikai, ietekmējot reputāciju, “salauzt” mani un piespiest padoties, un atkāpties, lai krāpnieku grupa – bijušo darbinieku un advokātu personā – varētu man atņemt īpašumus, tajā skaitā, viesnīcu Vecrīgā. Un es apsveru lūgt starptautiski izvērtēt šīs krāpnieku grupas ietekmi uz tiesu, kā rezultātā lieta tiek vilkta, tiesas sprieduma nav un mana kā uzņēmēja reputācija tiek grauta,” G.M.Gulami ieskicē nākotnes nodomus.
Par Gulamu Mohammadu Gulami:
G.M.Gulami ir afgāņu izcelsmes uzņēmējs. Iepriekš G.M.Gulami ir palīdzējis Latvijas valdībai lobēt Latvijas intereses kravu tranzīta plūsmā no Afganistānas, organizējot sarunas ar Centrālāzijas valstu atbildīgajiem ministriem brīdī, kad ārvalstu aizkulišu cīņās dominēja starptautiskās intereses par to, kurš kontrolēs tranzīta koridoru no Afganistānas caur Uzbekistānu, tostarp palīdzējis panāk NATO un NATO sabiedroto piegādes Afganistānai caur Latviju.
Kopš 2000.gada Gulami biznesa grupa Latvijā ir investējusi ap 70 miljoni eiro nekustamā īpašuma, viesnīcu un muitas noliktavu biznesā.
Gulami biznesa grupa šobrīd nodrošina darbavietas ap 200 cilvēkiem.
Katru gadu Gulami biznesa grupa Latvijā dažādos nodokļos samaksā vairākus simtus tūkstošus eiro."
atbildēt
