LASIET ARĪ: Dāvids pazemo Maiju Silovu: vulgāra, ķērc, paštīksminās; labāk, lai vispār nerunā

Maija Silova pēc publikācijas slavenību žurnālā Kas Jauns uz lāpstiņām noliek pašu Dāvidu:

"Zaļā ceturtdiena- tīrām vidi!:))

Kā mēs esam ,,nodzīvojušies” līdz tam, ka vīrietis draud sievietei ar morālu izrēķināšanos kā ruporu izmantojot vienu no dzeltenās preses žurnāliem? Jūs, mani draugi, jautāsiet kāds ir iemesls šādai rīcībai? Daži, esmu pārliecināta, pat centīsies attaisnot, vai vēl jutīs līdzi šim vīrietim. Bet es minēšu tikai dažus iemeslus, kuri šim subjektam, acīmredzami, ir likušies pietiekami argumentēti savai rīcībai.

Kad vadīju raidījumu Defilē un vairākus citus modes raidījumus, vienmēr esmu viņu atbalstījusi, tāpat kā pārējos mūsu Latvijas modes māksliniekus. Nenovērsos no viņa arī tad, kad viņa aktualitāte kā dizainerim strauji kritās. Laikam, šodien viņš nespēj piedod, ka es to zinu. Arī lielākās modes platformas pasākums Rīgas Modes Nedēļa jau sen ir pārtraucis ar viņu sadarbību.

Tālāk sekoja TV projekts Hello Jūrmala, kas toreiz tika raidīts kanālā TV5, kur Viņš centās izmēģināt savus spēkus kā TV vadītājs- nesanāca. Toreiz darbu piedāvāja man, kas nav nekas pārsteidzošs, jo tā ir mana profesija.
Bet vai tad tas varētu kļūt par iemeslu, ka vīrietis gribētu morāli izrēķināties ar sievieti? Un lepni par to paziņot viņai? To mana apziņa nespēj un negrib pieņemt.

Gāja laiks, mūsu ceļi, diemžēl, atkal krustojās. Un atkal, projektos Новая Я un Ievas Pārvērtības, viņam netika atrasta vieta. Par manu partneri raidījumos kļuva lieliskais Aleksandrs Pavlovs. Un tas viss būtu tikai normāli, jo ne visos dzīves konkursos mēs uzvaram. Stāsts nav par to. Stāsts ir par to, ka cilvēks ar visai zemu kultūras līmeni un nestabilu, neprognozējamu psihi nav īsti gaidīts profesionālās komandās, kur ilgu laiku ir jāpavada kopā darba laukumā. Nav vēlmes, lai kāds darbā nes morālu netīrību, rupjību, skandālus, insinuācijas un provokācijas. Cilvēki ir pārāk noslogoti, lai spēlētos.

Un tagad uzmanību – jau drīz būs priekškars, izrādes beigas.

Viens no izdevumiem mani aicināja uz interviju, gala rezultātā atradu laiku, jo tas visnotaļ nav manu prioritāšu augšgalā. Gāju uz standartinterviju – atnācu. Neizprotamu iemeslu dēĻ, lepni nogūlies dīvānā -Viņš, kurš nevar piecelt savu piekto punktu, kad telpā ienāk sieviete. Bet, kur nu tādus smalkumus gaidīt. Es atteicos piedalīties ,,projektā-provokācija” kaķis maisā. Man tas nav vajadzīgs. Ja es piekrītu intervijai, es piekrītu sarunai ar konkrētu žurnālistu, jā, man ir šādas tiesības. Jo kā gan es varu runāt ar cilvēku, kurš neaicināts ierodas mani ,,intervēt” .Viņš nav ne žurnālists, ne personīgi ir ar mani sazinājies. Nezinu, kādēļ es vēl mierīgi atbildēju, ka, ja viņš pats mani aicinātu, tad es varbūt arī piekristu sarunai. Un tā kādu brīdi sēdējām – mēs trijatā vēl ar žurnālisti, kura mani uzrunāja intervijai un fotogrāfs. 

Kad mēs ,,atsveicinājāmies” pareizāk sakot, kad Viņš sāka kliegt un solīt, ka vēl atriebsies, jo viņam ir fotogrāfijas kā mēs sēžam kopā un, ka viņam nekas netraucēs pazemot mani, cik vien viņa sirds kāro, melot un aizskart, ka mazs neliksies, izdomāt safabricētas intervijas, it kā es to esmu teikusi. Cik sirsnīgi:)))

Es skatījos uz Viņu plaši atvērtām acīm un es nevarēju noticēt, ka tas tiešām ir Viņš. Tādus cilvēka eksemplārus esmu redzējusi tikai kriminālhroniku raidījumos, un pat tur ir daudz inteliģentāki pārstāvji:))!

Mulsina arī fakts, ka kāds preses izdevums grib kalpot kāda cilvēka privātajām interesēm. Un tā man radās daži secinājumi. Nr. 1 – man bija 100% taisnība, ka nesniedzu interviju cilvēkam, kurš šobrīd tik ļoti grib atgriezties apritē un to viņš var izdarīt vienīgi ar skandālu palīdzību.

Nr.2 secinājums/ jautājums – kā mūsu sabiedrība ir nonākusi līdz tam, ka klusējot pieņemam savā apritē cilvēkus, kuri patiesībā mūs ienīst, nerada neko labu, tikai negācijas un lētus skandālus. Kuluāros noniecinot sava aroda brāļus, kuri ir sasnieguši vairāk nekā viņš (es runāju par mūsu modes māklsiniekiem). Krieviem ir lielisks šādu cilvēku apzīmējums- ,,нерукопожатный”.

Cilvēks, kuru kādreiz esmu intervējusi un saucu par Zelta puisēnu, vienmēr aizstāvējusi, kad kāds metās saukt viņa kolekcijas par second hand atražojumiem - tagad draud man ar morālu izrēķināšanos, pauž klajus melus gan par mani kā cilvēku, gan kā savas profesijas pārstāvi, dažkārt, dzīvei ir ļoti laba humora izjūta:)). Tikai man Viņu ir jāapbēdina, pārfrāzējot Bulgakova ,,Meistars un Margarita” romāna slaveno izteikumu -mans CV nedeg.

Maija"