Valsts kanceleja (VK) nepilna mēneša laikā jau otro reizi pārkāpj valsts iestāžu amatpersonu un viņu sabiedrisko attiecību speciālistu, no vienas puses, un žurnālistu, no otras puses, vispārpieņemtās pamatsadarbības normas. Iepriekš no VK telpām tika izraidīta žurnāla “Ir” žurnāliste Indra Sprance, tagad – VK atsakās atbildēt uz portāla “Vipi.lv” žurnālistu, tostarp Latvijas Žurnālistu savienības biedra, uzdotajiem jautājumiem. Izskatās, ka VK ir gatava pārkāpt sadarbības ar presi pamatus un arī likumdošanā noteiktās normas, lai tikai izvairītos no atbildēšanas uz – izskatās, ka neērtiem - jautājumiem par investīciju strīdiem. 

Valsts Kancelejas jaunā prakse – uz nepatīkamiem jautājumiem neatbildēt

Valsts kanceleja pusotras nedēļas garumā tā arī nav uzskatījusi par vajadzīgu atbildēt uz portāla “Vipi.lv” uzdotajiem jautājumiem attiecībā par savu turpmāko rīcību tagad, kad noslēgusies tiesvedība Latvijā un Skotijā, kurā noskaidrots, ka Latvijai investīciju strīds par it kā pastrādātu reiderismu piesolīts nepamatoti, bet Valsts Kanceleja kopš 2013.gada novembra sākuma, vai nu apzināti, vai neapzināti, ir kļuvusi par vienas puses aizstāvi rezultāta ietekmēšanā laikā, kad notika tiesvedība starp pusēm.

Šis ir jau vismaz otrais gadījums, kad VK atsakās atbildēt uz žurnālista jautājumiem – pirms neilga laika no VK telpā apsardzes pavadībā tika uzraidīta žurnāla “Ir” žurnāliste Indra Sprance pēc tam, kad viņa vēlējās uzdot jautājumus VK direktorei Elitai Dreimanei un viņas palīgam, kurš paralēli darbam valsts pārvaldē piedāvā arī savus jurista – frīlancera pakalpojumus privātajam sektoram biznesa strīdu risināšanā - Ivaram Mēkonam.

Naudu tērēt prot, skaidrot rīcību – negrib  

Kā zināms, Valsts Kanceleja 2013.gada novembra sākumā aktīvi iesaistījās divu pušu strīdā, publiski izplatot paziņojumu, ka Latvijas pilsonis afgāņu izcelsmes uzņēmējs Gulams Mohammeds Gulami panācis viesnīcu "Royal Square Hotel &Suites" un "Garden Palace Hotel" prettiesisku atņemšanu par ko Latvijas valstij pieteikta investīciju pretenziju. Tās pieteicēji – it kā Uzbekistānas uzņēmēji Akbars Abdulajevs un Eljors Junusovs. Tiesa, Skotijas tiesvedības dokumenti izgaismo, ka aiz abiem uzbekiem visticamāk paslēpies latvietis, bijušais “Swedbank” darbinieks: Skotijas tiesā atļauju izteikt pretenzijas pret uzņēmēju Gulami prasa agrākais Gulami pārstāvētā uzņēmuma darbinieks – bijušais valdes loceklis Uldis Skudra.  

Šobrīd tiesvedība ir noslēgusies kā Latvijā, tā Skotijā, un ar to atzīts, ka Gulami bija tiesības Latvijā rīkoties abās Vecrīgas viesnīcās, tostarp mainīt arī tajās amatpersonas kā Skotijā reģistrētā mātes uzņēmuma pārstāvim Latvijā.

Gulami publiski ir paudis, ka gaida Valsts kancelejas atvainošanos par viņa reputācijas graušanu, ņemot vērā VK 2013.gadā izplatīto paziņojumu.

Tādējādi portāls “Vipi.lv” vēlējās noskaidrot, ko un kā Valsts kanceleja ir darījusi minētās lietas sakarā un ko plāno darīt. Turklāt arī to, kā Valsts kanceleja 2013.gadā pirms izplatīt publisku paziņojumu, kas ietekmē personas reputāciju un cenšas ietekmēt tiesu lēmumus, pārliecinājās par to, ka investīciju pretenzijas pieteicējiem pret Latvijas valsti tiešām ir tiesības iesniegt VK dokumentus  un uzstāties minēto personu vārdā, jo kā liecina Skotijas tiesas lēmums – ne Uldim Skudram, ne viņa juristiem nav tiesību būt par prasītāju pret Gulami, un E.Junosova izsniegtais pilnvarojums ir prettiesisks, ņemot vērā, ka E.Junusovam nebija tiesību kādu pilnvarot.

Vārdu sakot, ikvienam Latvijas pilsonim ir būtiski zināt, vai un kā Valsts kanceleja, -  kas rīkojas ar nodokļu maksātāju naudu, tostarp tērējot to, nevis tiesvedībai, bet mierizglīgumu panākšanai strīdus situācijās, - pārliecinās par prasītāju tiesībām un līdz ar to juridisko pamatu vispār pieteikt valstij finansiāla rakstura pretenzijas.

Melo un spēlē “futbolu”

Taču Valsts Kanceleja – kas atbildīga par komunikāciju visā valsts pārvaldē - pusotras nedēļas laikā tā arī nav uzskatījusi par vajadzīgu atbildēt uz portāla jautājumiem. Sākumā uz tiem Ministru Kabineta (MK) preses sekretāre Signe Znotiņa – Znota norādīja, ka “atbilstoši Valdības 2013.gada 3.decembra lēmumam atbildīgā iestāde par šo investīciju pretenziju ir Tieslietu ministrija. Līdz ar to, nolūkā nodrošināt pilnīgas un aktuālas informācijas saņemšanu, lūgums vērsties pie Tieslietu ministrijas (TM).” Taču iepazīstoties ar minēto valdības lēmumu atklājas, ka tajā nav ne vārda par minēto gadījumu, ne par TM atbildību minētā gadījuma sakarā. Saskaņā ar minēto valdības lēmumu pati VK ir atbildīga par investīciju strīdu paziņojumos minēto argumentu izvērtēšanu, kā arī par vēl virkni citu lietu.

Turklāt jau 2013.gada 3.decembrī – mēnesi pēc VK izplatītā paziņojuma - valdība VK  ir likusi izglītoties un audzēt savu kompetenci investīciju strīdu lietās, tas ir, valdība kancelejai ir uzdevusi noskaidrot citu valstu praksi attiecībā uz pilnīgi nepamatotiem strīdu pieteikumiem. VK atsakās atbildēt, ko tā vairāk kā gada laikā izdarījusi valdības uzdotā uzdevuma izpildē.

Valdības uzdevums VK šajā gadījumā, izskatās, ir ļoti cieši saistīts ar VK īstenoto -  vai nu neprofesionālo, vai apzinātu uzņēmēja Gulami reputāciju graujošo - rīcību “viesnīcu lietā”. Jo, kā tagad, pēc tiesvedības beigām, liecina Skotijas tiesas lēmumi: ne jau Gulami ir organizējis reiderismu, to iespējams ir mēģinājuši īstenot pret Gulami pretenzijas valstij iesniedzēji, un VK šajā lietā ir kļuvusi par vienas puses aizstāvi laikā, kad starp pusēm notiek vairākas tiesvedības. 

Vai VK vispār ievēro pašas piesauktos valdības rīkojumus? 

Savukārt Tieslietu ministrija – kuru par atbildīgo mēģina padarīt VK - informēja, ka tā par pieteikto pretenziju kā jau esošu faktu uzzinājusi no VK tajā pašā dienā, kad VK ar preses relīzes starpniecību informēja visu Latvijas sabiedrību. Tādējādi sanāk, ka VK vispirms ir izplatījusi preses relīzi un apgalvojuma formā informējusi sabiedrību, un tikai pēc tam jautājumu mēģinājusi saprast pati – lūdzot TM sniegt viedokli par to. TM skaidro, ka savā atzinumā VK tā norādījusi, ka, ņemot vērā pretenziju vēstulē izklāstītos faktus – neapmierinātību par Latvijas iestāžu, tostarp tiesu lēmumiem, kas attiecās kas Skotijā uzsāktām darbībām, neapmierinātā puse tos var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, un tieslietu ministrs, atbilstoši normatīvajiem aktiem, nav tiesīgs vērtēt tiesneša pieņemtos lēmumus.

Tādējādi sanāk, ka TM jau 2013.gada novembrī ir skaidrojusi VK – pusēm vispirms savstarpējais strīds ir jāatrisina tiesā, tostarp Skotijas tiesā. Pēc tam – 2013.gada decembrī - VK vēl no MK ir saņēmusi darba uzdevuma noskaidrot citu valstu praksi nepamatotu investīciju strīdu pieteikumu gadījumos.

Ko VK ir darījusi lēmumu izpildei – nav zināms. Acīmredzot, neko, jo, ja būtu ko teikt, tad nebūtu jāatsakās atbildēt uz žurnālista jautājumiem.

Šobrīd tiesvedība ir noslēgusies. Gan Skotijas, gan - uz to balstoties arī vēlākais -  Latvijas tiesas lēmums ir labvēlīgs Gulami.

Taču VK šobrīd atsakās atbildēt, kā tā plāno savas turpmākās darbības, tostarp, vai Latvijas pilsoņi un, jo īpaši Latvijā strādājoši uzņēmēji var justies droši, ka kādā dienā kādam biznesa konkurentam, balstoties uz juridiski neskaidriem papīriem, neienāks prātā pasūdzēties VK, kura – tā vietā, lai pārbaudītu iesniedzēja tiesības izteikt pretenzijas, vispirms izplata paziņojumu presei, tā vispirms diskreditējot grēkos vainotā uzņēmēja reputāciju un izdarot spiedienu uz tiesu un tiesībsargājošām institūcijām, bet pēc tam – kad noslēgusies tiesvedība gan Latvijā, gan Skotijā - ne tikai neatvainojas par notikušo, bet pat atsakās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem par savu rīcību un to, kā vispār varēja izveidoties situācija, ka VK – ar direktores Elitas Dreimanes un viņas palīga Ivara Mēkona - kurš paralēli darbam VK sniedz arī  jurista – frīlancera pakalpojumus privātajam sektoram biznesa strīdu risināšanā – rokām kļuva par vienas puses aizstāvi tiesvedības procesa laikā.