Mūžībā aizgājusi Latvijas Nacionālā teātra aktrise, kinozvaigzne Ingrīda Andriņa, medijus informē teātra mārketinga speciāliste Līga Rimšēviča.Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Ingrīdu Andriņu izvadīs trešdien, 23.septembrī, no Pirmo Meža kapu kapličas. Atvadīšanās no talantīgās aktrises notiks plkst.12.00.Pēdējo interviju ar latviešu un krievu kinozvaigzni, kura, starp citu, tikusi nodēvēta par pirmo latviešu filmu sekssimbolu lasiet šeitIzsakām līdzjūtību aktrises tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.Uzziņai:Andriņa (23.06.1944.-17.09.2015.) absolvējusi Valsts Vissavienības kinematogrāfijas institūtu Maskavā (1967). Latvijas Nacionālajā teātrī (tolaik Drāmas teātrī) sākusi strādāt 1967.gadā, paralēli filmējoties PSRS un Rīgas kinostudijā. Aktrise piedalījusies filmās "Vella kalpi", "Vella kalpi Vella dzirnavās", "Nepabeigtas vakariņas", "Pilsēta zem liepām", "Baiga vasara", "Klavieres zaļumos" un citās. Pērn viņa nospēlēja lomu filmā "Džimlai rūdi rallallā"."Teātrī viņai kaut kur traucēja laikam tas specifiski atšķirīgais, kas šķir skatuvi no ekrāna - šīs iekonservētās aktieru mākslas. Bet Ingrīda - tik ļoti sievišķīgā būtne, reiz savu dzīvi saistījusi ar Nacionālo teātri, pacietīgi un vīrišķīgi ir gājusi cauri aktiera mūžam kā "brīnišķai dziesmai", kur zaudējumu ir vairāk nekā ieguvumu un gandarījuma. Dāvājusi dzīvību dēlam, viņa it kā ieguva otro elpu, mēģināja un prata aiziet no sava skaistā paštēla, pārliecinot, ka viņai pa spēkam arī raksturlomas - kā Virdžīnija Īva Žamiaka "Hamilkara kungā", kritiķe Matiola Pētera Pētersona "Meteorā", Cipkina Ņ. Pavlovas "Vagoniņā", kalpone Lilija Pāvila Rozīša "Ceplī"...  Attieksmi pret pat vismazāko uzdevumu kopīgi radīta mākslas darba vārdā jaunā paaudze noteikti varētu mācīties no Ingrīdas Andriņas," atvadu vārdos aktrisei raksta Latvijas Nacionālais teātris.SKAISTĀS INGRĪDAS ANDRIŅAS SPILGTĀKĀS BILDES GALERIJĀ