Šodien, 2016.gada 8. novembrī, ASV notiek prezidenta vēlēšanas, taču nevienam no pretendentiem līdz pat kampaņas noslēgumam nav izdevies gūt pārliecinošu pārsvaru, un gan demokrātu kandidāte Hilarija Klintone, gan viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps vēl pirmdien iesaistās aktīvā aģitācijā tā dēvētajos svārstīgajos štatos, kas var izšķirt šīs sīvās sacensības galīgo iznākumu.Ekscentriskais nekustamo īpašumu magnāts Tramps, kas vēlēšanās startē ar populistisku antiistablišmenta programmu, nosaucis Klintoni par «viskorumpētāko kandidāti, kāda jebkad pretendējusi uz prezidenta matu», un aicinājis savus atbalstītājus «pie balsošanas urnām 8.novembrī gādāt par taisnīgumu».Vai Hilarija būs pirmā ASV prezidente sieviete? Savukārt bijusī valsts sekretāre Klintone, kas cer kļūt par pirmo sievieti Baltā nama saimnieka krēslā, aicinājusi savus atbalstītājus aktīvi piedalīties vēlēšanās, lai novērstu Trampa radītos draudus. «Es patiesi vēlos, lai katrs un ikviens no mums brīdi padomātu, kā mēs jutīsimies 9.novembrī, ja mums neveiksies,» uzrunājot vēlētājus Ņūhempšīrā, svētdien mudināja bijusī pirmā lēdija. «Kad jūsu bērni un mazbērni vaicās, ko jūs darījās 2016.gadā, kad viss bija likts uz spēles, ceru, ka varēsiet atbildēt, ka balsojāt par labāku, stiprāku un taisnīgāku Ameriku.»Tiesības piedalīties vēlēšanās būs gandrīz ceturtdaļmiljardam amerikāņu, taču patiesībā viņi tieši nebalsos par to personu, kuru vēlētos redzēt Baltā nama saimnieka krēslā.Saskaņā ar procedūru, kuru pirms diviem gadsimtiem izstrādājuši ASV tēvi-dibinātāji, katrā no 50 štatiem vēlētāji izvēlēsies vai nu Demokrātu, vai Republikāņu partijas amatpersonas, kas tiek dēvētas par elektoriem un veido Elektoru kolēģiju.Kopumā tiek ievēlēti 538 elektori, kas sadalīti starp pavalstīm proporcionāli to iedzīvotāju skaitam, un katram štatam pienākas tik daudz elektoru, cik Pārstāvju palātas locekļi no tā tiek ievēlēti, un vēl divi (atbilstoši štata senatoru skaitam, kas visām pavalstīm ir vienāds). Kandidātam, lai gūtu uzvaru, nepieciešamas vismaz 270 elektoru balsis.Visvairāk elektoru - 55 - ir Kalifornijai, Teksasai pienākas 38 elektori, bet Ņujorkai un Floridai - pa 29. Tādējādi uzvara šajos štatos katram no kandidātiem ir ļoti kārota.Tomēr bieži izšķirošs izrādās rezultāts kādā no tā dēvētajiem nestabilajiem štatiem, kur nevienai no partijām nav pārliecinoša vairākuma, piemēram, Ohaio ar tās 18 elektoriem vai Pensilvānijā, kurai pienākas 20 elektori.Kandidāts, kurš kādā no štatiem izcīna vairākumu balsu, iegūst visu pavalsts elektoru balsis, izņemot Menu un Nebrasku, kur elektoru balsu sadalījumā tiek izmantota divpakāpju sistēma - daļu elektoru balsu saņem pirmās vietas ieguvējs, bet atlikušās proporcionāli saņemtajam balsu skaitam tiek sadalītas starp visiem kandidātiem.Lai balsotu par nākamo ASV prezidentu un viceprezidentu, elektori sanāks uz štatu elektoru sapulcēm 2016.gada 19.decembrī.Gadījumā, ja katrs no kandidātiem iegūtu 269 elektoru balsis, nākamais prezidents būtu jāievēl Pārstāvju palātai.Demokrātu kandidātes kampaņas pēdējā nedēļā aizēnoja Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) paziņojums, ka tas atsācis izmeklēšanu lietā par privātā e-pasta servera izmantošanu, viņai atrodoties valsts sekretāres amatā, tomēr pašā kampaņas noslēgumā Klintone beidzot varēja atviegloti uzelpot, jo FIB svētdien pavēstīja, ka neizvirzīs viņai nekādas kriminālapsūdzības.Tomēr pēdējās nedēļas laikā Klintones pārsvars pār Trampu sarucis no 5,7 procentpunktiem līdz 2,9 procentpunktiem, liecina vietnes «FiveThirtyEight» galvenā redaktora un augstu reputāciju baudošā statistikas eksperta Neita Silvera aplēses.