"Īpaši slaidā" ministre Viņķele sabiedrībai uzspiež: Pēc 12-tiem naktī vajag ēst, nevis dejot...
Attēls 1 no 13
FOTOGALERIJĀ: AUGSTPRĀTĪGĀ MINISTRE BIJA VIENĪGĀ VIEŠŅA, KAS ATTEICĀS NO BILDĒŠANĀS PRESES FOTOGRĀFIEM PREZIDENTA LEVITA INAUGURĀCIJAS CEREMONIJĀDeju naktsklubi Latvijā nonākuši neziņā, vai tie drīkst strādāt līdz plkst. 2.00 naktī vai tomēr ne. No vienas puses, Veselības ministrija skaidro, – diskotēkas nedrīkst strādāt ilgāk par pusnakti, jo atļauja strādāt līdz diviem naktī ir tikai sabiedriskās ēdināšanas vietām. Taču, no otras puses, daļa diskotēku uzņēmumu reģistra klasifikatorā ir kā sabiedriskās ēdināšanas vietas. “Pa dienu līdz vakaram sagatavojot ēdienu, mēs to varam pasniegt līdz plkst. 2.00 naktī, un tādā veidā mēs varam darba laiku pagarināt līdz plkst. 2.00,” norāda Kaņepes kultūras centra menedžeris Kaspars Kondratjuks.
Veselības ministre Ilze Viņķele uzsver, – tas, ka deju naktsklubi tagad sāks nakts melnumā sāks barot apmeklētājus, viņus nekvalificēs kā sabiedriskos ēdinātājus ar tiesībām ļaut turpināt diskotēkas līdz plkst. 2.00 naktī.
“Šķirklis ir tas, ko cilvēki deju klubā dara – ar grauzdiņiem, ar kotletēm, ar karbonādēm. Deju klubu pamatfunkcija ir nevis cilvēku ēdināšana vai dzērienu tirdzniecība, bet fiziska aktivitāte – dejas. Tas ir tas risks,” norāda ministre.
Kurš drīkst strādāt līdz plkst. 2.00 naktī, atkarīgs no tā, ko katra iestāde ir deklarējusi kā savu pamata nodarbošanos. “Darbojas pēc noteiktas klasifikācijas, kā viņi ir deklarējuši savu uzņēmējdarbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID),” pauž Viņķele. Un te sākas apjukums, – saka Latvijas Bāru asociācijā, kas aizstāv arī deju naktsklubu intereses. “Mēs absolūti visi skaitāmies zem sabiedriskās ēdināšanas. Nav atsevišķi naktsklubiem vai citiem naktslokāliem atsevišķa klasifikatora, mēs visi esam zem šīs sabiedriskās ēdināšanas. Līdz ar to mēs pieņemam, ka visi drīkstam strādāt,” teic Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Normunds Januševskis.
Arī VID apstiprina, – klasifikatorā nav tādas kategorijas kā ”deju naktsklubs”. Liela daļa naktsklubu uzņēmumu reģistra kategorijā ir kā ”bārs” vai ”sabiedriskās ēdināšanas vieta”. Savukārt šīs grupas drīkst strādāt līdz diviem naktī.
Uz TV3 Ziņu norādīto faktu, Veselības ministrija rada precizējumu – šādas interpretācijas gadījumā bāros un naktsklubos tad pēc pusnakts ir jāizslēdz dīdžeju mūzika, jāaizliedz cilvēkiem dejot. Varot skanēt tikai ierakstīta un pieklusināta fona mūzika. Kur tieši tas rakstīts Ministru kabineta noteikumos, ministrijā nemācēja teikt. Latvijas Bāru asociācija to sauc par absurdu. Kamēr valsts apgrūtina darbu godīgajiem naktslokāliem, tikmēr plaukst uz zeļ nelegālie pagrīdes pasākumi, kuros ballējas līdz pat plkst. 6.00 rītā.
“Zaudētāja ir valsts, jo netiek maksāti nodokļi, netiek lietotas kases sistēmas, nelegāli tiek nodarbināti cilvēki. Ja nu rodas kādi slimības uzliesmojumi, to nav iespējams izsekot, jo tas ir nelegāli. Nu kādi divi metri, kāda dezinfekcija,” vērš uzmanību naktsklubs ”Coyote Fly” vadītāja Liene Bukbārde.
Valsts policijā un Rīgas pašvaldības policijā tik tiešām atzīst, – Covid-19 izplatības ierobežojumu dēļ ir saradušās vairākās nelegālo pasākumu organizēšanas grupas, kas piedāvā izklaidi ilgāk nekā tie, kas ievēro valsts noteikumus. Plaši reidi pa šīm pagrīdes ballītēm gan nav bijuši. To priekšā bezspēcīgu atzīst arī veselības ministre.
“Cilvēki, kuri ir ar vēlmi apiet noteikumus sava īslaicīgā labuma vai peļņas gūšanai, varēs izdomāt daudz vairāk veidu nekā policija var izkontrolēt. Tas ir skaidrs. Mums nepietiks policistu, lai to visu izķertu,” atzīst Viņķele.
Deju naktsklubi akcentē, – ja atļautu visiem strādāt bez laika ierobežojumiem, kā tas ir Lietuvā, tad arī Latvijā vairs nebūtu iemesla rasties nelegālajām, pagrīdes izklaides vietām, kas strādā līdz plkst. 6.00 rītā.
