Premjers Kariņš dziļi neapmierināts ar veselības ministres darbu Covid-19 jautājumos:

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir neapmierināts ar veselības ministres Ilzes Viņķeles tempu Covid-19 jautājumos, to viņš atzinis intervijā žurnālam "Ir", piebilstot, ka uzņemas pilnu atbildību par to, ka nav spiedis rīkoties ātrāk.

Kariņš uzsver, ka valdība jau četras nedēļas aktīvi seko, ko paši mediķi saka par sistēmas spēju tikt galā. Pagājušajā nedēļā pirmo reizi Veselības ministrija pati sasaukusi savu iekšējo krīzes vadības grupu, lai sāktu slimnīcu pārkārtošanu un atbrīvotu vairāk gultu potenciālajiem Covid-19 slimniekiem. "Pirms tam pati sistēma nebija gatava pieņemt, ka krīze aug ļoti dramatiski. Temps, kādā tiek saprasta situācija un piedāvāti risinājumi, ir sen par lēnu," saka premjers Kariņš.


FOTOGALERIJĀ ILZES VIŅĶELES DZĪVES MIRKĻI

Kā norāda Kariņš, 2020.gada 8.oktobrī ministre esot teikusi, ka nekāda stratēģija nav vajadzīga. "27.oktobrī mēs pēdīgi pieņēmām stratēģiju. Ilgstoši mūsu eksperti un ministrija nebija gatava teikt, ka faktiski esam krīzē. Atcerieties - pavasara situācija bija ļoti pozitīva. Visur citur skaitļi gāja uz augšu, mums ne. Tagad, redzot, ka pirmo reizi bija 13, 18 un 30 saslimušo, nebija vēl gatavības rīkoties," neslēpj valdības vadītājs.


Viņš uzsver, ka jau ilgāku laiku ir gribējis, lai "mēs daudz straujāk veram visu ciet". Tomēr Pasaules Veselības organizācija un arī mūsu eksperti ir argumentējuši, ka vajag iet pakāpeniski.

"Mēs esam gājuši, es teiktu, agresīvā pakāpeniskumā, esam tagad trešajā kategorijā, jau pie sarkanās robežas ar visiem ierobežojumiem. Ar šo pakāpeniskumu neko neesam sasnieguši, jo saslimstības izplatība netiek būtiski ierobežota. Latvijā vidēji dienā saslimušo skaita pieaugums no septembra uz oktobri ir trešais straujākais Eiropā," pauda Kariņš.

Premjers gan piebilst, ka politikā reti kurā situācijā nav domstarpību. "Šajā gadījumā tās ir par tempu, par uztveri. Es nevēlos eksperimentēt ar sabiedrību. Labāk kļūdāmies, būdami stingrāki, un lai izrādās, ka tas nebija nepieciešams, nekā kļūdāmies, ka nebijām pietiekami piesardzīgi," viņš akcentē.

Pēc viņa paustā, veselības ministre vairāk tic cilvēku labajai gribai. "Man ir pieredze, ka 80-90% būs ar labo gribu, bet tie 10% šajos pandēmijas apstākļos var sabojāt balli visiem. Tāpēc nevar paļauties uz labo gribu. Tas mums jau tagad maksā pārāk dārgi," viņš norāda.

Premjers arī uzsver, ka sabiedrībā daudzi neievēro nosacījumu distancēties, tāpēc ir vajadzīgi stingrāki drošības pasākumi, lai ietvertu tos cilvēkus, kuri paši neuzņemas atbildību.


Covid-19 krīzes apkarošana 2020. gada 5. novembrī raisīja arī drāmu starp valdošās koalīcijas partijām. Premjers Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības” atzina, ka ir neapmierināts ar “Attīstībai/Par!” veselības ministres Ilzes Viņķeles darba tempu cīņā ar epidēmiju. Ministre ar atbildi nekavējās, un viņai sociālajos tīklos aktīvi piebalsoja partijas biedri. Pie kā varētu novest konflikts, skaidro Madara Līcīte - LTV Panorāma:

FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ