Pāragri un negaidīti. 54 gadu vecumā mūžībā aizsaukts izcilais režisors Askolds Saulītis
ATVADU FOTOGALERIJĀ DZĪVES MIRKĻI DAŽĀDOS LAIKU LOKOS. Pēkšņi un pāragri mūžībā aizgājis kinorežisors un operators Askolds Saulītis (1966–2021).
Publicēts: 11.03.2021, Komentāri: 13
Pāragri, 54 gadu vecumā mūžībā devies viens no savas paaudzes spilgtākajiem Latvijas vēsturiskā dokumentālā kino meistariem Askolds Saulītis.
Askolds Saulītis dzimis 1966. gada 5. jūnijā Liepājā un mācījies Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, divdesmit gadu vecumā pārcēlies uz Rīgu un sācis strādāt Rīgas kinostudijā.
ATVADU FOTOGALERIJA ASKOLDA SAULĪŠA PIEMIŅAI. VIŅA DZĪVES MIRKĻI DAŽĀDOS LAIKU LOKOS
“Tā, protams, ir ārkārtīgi negaidīta un skumja ziņa. Askolds Saulītis bija ļoti talantīgs režisors. Viņam raksturīga dziļa tēmas rakšana. Viņš ļoti pētīja un ir veidojis vairākas filmas par vēstures notikumiem par Bermontiādi, par Pirmā pasaules kara varoņiem. Viņš ir režisors ar tādu atbildības sajūtu, kurš pētīja gan mūsu brīvības ceļu, gan attiecības starp antagoniskām pusēm pēc Otrā pasaules kara. Tā patiešām ir ļoti negaidīta un skumja ziņa, jo Askolds bija spēka gados, un šodien viņam bija jāaizstāv savs nākamais projekts,”
- sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja un filmu māksliniece Ieva Romanova.
1993. gadā Saulītis debitējis kā dokumentālā kino režisors ar filmu "Kas dzīvo komunalkā", 1999. gadā vienlaikus veidojis savus pirmos un pagaidām vienīgos mēģinājumus citos filmu veidos – animācijas īsfilmu "Clara un Rubinšteins" un spēles īsfilmu "Tristans un Izolde" triju noveļu ciklā "Trīs stāsti par…" (2000). Ap gadsimtu miju regulāri saņēmis Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvas – gan kā labākais dokumentālā kino režisors, gan Skatītāju balvas par filmām "Sarkanais un brūnais" (2000), "Jaunības avots" (2001), "Keep smiling!" (2003), "Svētku anatomija" (2005). Laika gaitā izkristalizējusies Askolda Saulīša galvenā tematiskā interese kā režisoram un producentam – Latvijas valsts vēsture visa 20. gadsimta garumā.
Askolds Saulītis dzimis 1966. gada 5. jūnijā Liepājā un mācījies Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, divdesmit gadu vecumā pārcēlies uz Rīgu un sācis strādāt Rīgas kinostudijā.
ATVADU FOTOGALERIJA ASKOLDA SAULĪŠA PIEMIŅAI. VIŅA DZĪVES MIRKĻI DAŽĀDOS LAIKU LOKOS
“Tā, protams, ir ārkārtīgi negaidīta un skumja ziņa. Askolds Saulītis bija ļoti talantīgs režisors. Viņam raksturīga dziļa tēmas rakšana. Viņš ļoti pētīja un ir veidojis vairākas filmas par vēstures notikumiem par Bermontiādi, par Pirmā pasaules kara varoņiem. Viņš ir režisors ar tādu atbildības sajūtu, kurš pētīja gan mūsu brīvības ceļu, gan attiecības starp antagoniskām pusēm pēc Otrā pasaules kara. Tā patiešām ir ļoti negaidīta un skumja ziņa, jo Askolds bija spēka gados, un šodien viņam bija jāaizstāv savs nākamais projekts,”
- sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja un filmu māksliniece Ieva Romanova.
Visdziļākā līdzjūtība Askolda tuviniekiem un draugiem.
1993. gadā Saulītis debitējis kā dokumentālā kino režisors ar filmu "Kas dzīvo komunalkā", 1999. gadā vienlaikus veidojis savus pirmos un pagaidām vienīgos mēģinājumus citos filmu veidos – animācijas īsfilmu "Clara un Rubinšteins" un spēles īsfilmu "Tristans un Izolde" triju noveļu ciklā "Trīs stāsti par…" (2000). Ap gadsimtu miju regulāri saņēmis Nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvas – gan kā labākais dokumentālā kino režisors, gan Skatītāju balvas par filmām "Sarkanais un brūnais" (2000), "Jaunības avots" (2001), "Keep smiling!" (2003), "Svētku anatomija" (2005). Laika gaitā izkristalizējusies Askolda Saulīša galvenā tematiskā interese kā režisoram un producentam – Latvijas valsts vēsture visa 20. gadsimta garumā.
Askolda Saulīša režisētās filmas:
"Dziesmuvara" (2018)
"Astoņas zvaigznes" (2017)
"Baltijas brīvības ceļš" (2014)
"Sarunas bez bumbas" (2014)
"Atmodas antoloģija" (2013)
"Treniņa stunda" (2012)
"Bermontiāda" (2009)
"Parāds Afganistānai" (2008)
"Svētku anatomija" (2005)
"Keep Smiling" (2003)
"Jaunības avots. Latvijas laikmets" (2001)
"Clara un Rubinšteins" (1999)
"Sarkanais un Brūnais. Latvijas laikmets" (1999)
"Trīs stāsti par…" (1999)
"Tristans un Izolde. Trīs stāsti par..." (1999)
"Eiropas nolaupīšana" (1998)
"Kas dzīvo komunalkā" (1993)
FOTOGALERIJA NĀKAMAJĀ LAPĀ
Lapas: 12
atbildēt
