Hepatīta biedrība ir neizpratnē par Veselības ministrijas (VM) pēkšņo rīcību,  saraujot sociālo dialogu un cenšoties steigā pieņemt lēmumus tikai divas nedēļas pirms par to paredzēts diskutēt Saeimas komisijā ar deputātiem, ekspertiem un sociālajiem partneriem. Šāda rīcība ne vien rada bažas par gatavoto lēmumu pamatotību, bet grauj vispārēju sociālo partneru un tādējādi arī sabiedrības uzticēšanos valsts īstenotajai politikai un pieliek treknu punktu vairāk kā 13 600 pilsoņu parakstītajai iniciatīvai par hepatīta C medikamentu kompensācijas apmēra regulējumu.

12.maijā,  Ministru kabinets (MK) plāno lemt par grozījumiem MK noteikumos Nr. 899, kas regulē kārtību, kādā valsts kompensē medikamentus hepatīta C pacientiem, padarot ārstēšanos teju vai nepieejamu lielai daļai pacientu augsto līdzmaksājuma dēļ. Hepatīta biedrība lūdz premjerei un ministram atlikt šo grozījumu sasteigtu pieņemšanu un nogaidīt līdz brīdim, kad par lēmumu diskutēs un vienosies nozares eksperti.

Kristaps Kaugurs, Hepatīta biedrības pārstāvis: „Neizpratni rada ne tik daudz fakts, ka piedāvātie Ministru kabineta noteikumi radikāli atšķiras no iepriekš publiski paustās Veselības ministra G.Belēviča apņēmšanās sakārtot situāciju, kas aizēno hepatīta C pacientu ikdienu, bet gan tas, ka Ministru kabineta noteikumi tiek virzīti “klusītiņām slapstoties” tos pieņemot tikai divas nedēļas pirms plānotās diskusijas atbildīgajā Saeimas un sociālo darba lietu komisijā, kur šo jautājumu iecerēts pārrunāt ar deputātiem, nozares ekspertiem un sociālajiem partneriem. Mūsuprāt, tā nav godprātīga, pārdomāta un atklāta politika, ja kāda no pusēm izvairās par savu lēmumu runāt un to skaidrot sabiedrībai!”

Hepatīta biedrība, tās pārstāvēto biedru, hepatīta pacientu un viņu tuvinieku vārdā, kā arī vairāk nekā 13 600 Latvijas vēlētāju vārdā, kas iepriekš parakstījuši biedrības iniciatīvu par 100% medikamentu kompensācijas piešķiršanu C hepatīta pacientiem jau izssenis uztur sabiedrisko diskusiju par nozares sakārtojošanu un līdz šim varēja lepoties ar visu iesaistīto partneru, tostarp arī ministra izpratni un konstruktīvu sadarbību. 

Biedrība informē, ka ilgās sarunās un neskaitāmos kompromisos iepriekš ticis panākts risinājums, kas ne vien spēra nozīmīgu soli sistēmas sakārtošanas virzienā hepatīta C ārstēšanu, padarot pieejamu tiem, kam tā līdz šim nebija pieejama augsto līdzmaksājumu dēļ, bet pavēra arī līdz šim nebijušas iespējas ārstēšanā pielietot jaunas terapijas, kas varētu palīdzēt tiem pacientiem, kuriem šobrīd valsts kompensētā terapija nav līdzējusi un ārstēšana bijusi neefektīva.

Jaunās terapijas sniedz labumu gan pacientiem, gan valstij kopumā – tā ir līdz pat 97% efektīvāka un ievērojami uzlabo pacienta dzīves kvalitāti terapijas laikā. Pie tam svarīgi minēt, ka minētās izmaiņas tika gatavotas, rodot līdzekļus sistēmas iekšienē,  ar minimālu papildus finansējuma nepieciešamību, kas saskan ar izvirzītajiem valdības uzstādījumiem.

Saskaņā ar Eiropas slimību un profilakses un kontroles centra sniegto informāciju Latvijā arvien ir visaugstākie C hepatīta saslimtības rādītājistarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pētījumi liecina, ka Latvijā no hroniska C hepatīta varētu ciest 40 000 pacientu no kuriem uzskaitē atrodas tikai 20 800 pacientu kopš 1993.gada. Ik gadu Latvijas infektoloģijas centrā  ārstējas 600 – 700 pacientu, taču ārstēšanas terapiju pavisam saņēmuši 7074 pacienti, kuri lielākoties ārstēšanos sedz no personiskajiem līdzekļiem, jo valsts apmaksā tikai 75% no ārstēšanās izmaksām, un C hepatīta terapijas apmaksa nav iekļauta nevienā veselības apdrošināšanas polisēm.

Tā kā liela daļa pacientu arvien nevar atļauties 25% ikmēneša līdzmaksājumu ārstēšanās uzsākšanai, pieaug to cilvēku skaits, kas neapmeklē ārstniecības iestādes, kas visdrīzākajā laikā draudēs būtisku infekcijas izplatības palielināšanos,sasniedzot dramatiskus rādītājus.

Cenu samazinājums no šī gada janvāra esošai C hepatīta terapijai un papildus prasītais nepilns miljons EUR ļautu palielināt kompensācijas līmeni līdz pat 90% kā arī iekļaut inovatīvu terapiju, kas nodrošina 97 % pacientu izārstēšanos (šobrīd esošā terapija nodrošina 50% pacientu izārstēšanos) līdz ar to ļaujot valstij atvēlētos resursus tērēt mērķtiecīgāk un efektīvāk.