Talantīga un seksapīla

Žanna Friske jau no bērnības tiecās pēc mākslas – piedalījās skolas pašdarbības teātrī, nodarbojās ar mākslas vingrošanu un akrobātiku, apmeklēja baleta studiju un modernās dejas pulciņu. Pēc skolas beigšanas viņa iestājās Maskavas Valsts universitātē, Žurnālistikas fakultātē, ko tā arī nepabeidza. Pirms Friske nokļuva populārajā meiteņu grupā «Bļestjaščije», viņa neilgu laiku strādāja par tirdzniecības menedžeri biroja mēbeļu uzņēmumā. Septiņu gadu laikā, ko māksliniece darbojās meiteņu ansamblī «Blestjaščije», viņa, pateicoties savam dabas dotajam talantam un seksapīlam, visā plašajā Krievijā iemantoja plašu popularitāti un strauji auga Friskes karjera. 2004. gadā viņa debitēja kino – Sergeja Lukjaņenko fantastikas romāna «Nakts sardze» ekranizācijā, kurā Žanna Friske atveidoja seksīgo raganu Alisi Doņikovu, bet lielu daļu epizožu ar viņas piedalīšanos izgrieza, tajā skaitā arī ilgstošu mīlēšanās ainu. Taču filmas otrajā daļa «Dienas sardze» raganai Alisei jau bija atvēlēta nozīmīga loma, un filmas plakātus rotāja tieši Žannas atveidotā varone.

Brīnums nenotika

2013. gada vidū neilgi pēc dēliņa Platona piedzimšanas Žanna Friske arvien biežāk sāka sūdzēties par galvassāpēm. Dziedātāja vērsās pie ārstiem ASV, kuri viņai diagnosticēja neoperējamu galvas smadzeņu audzēju. Mediķi izteica šausminošas prognozes par to, ka ar šādu saslimšanu cilvēki ilgi nedzīvo. Diemžēl viņiem izrādījās taisnība. Slimība ātri progresēja, un Friske drīz vien sāka zaudēt redzi un nonāca ratiņkrēslā. Rekordātrā tempā mākslinieces radinieki, pielūdzēji un kolēģi Žannas ārstēšanai saziedoja vairāk nekā 60 miljonus Krievijas rubļu. Labdarības līdzekļu vākšanas akcijā bija iesaistījusies arī leģendārā rokmūziķa Ozija Ozborna sieva Šērona.

Pēc ilgstošas ārstēšanās ASV, kur viņai tikta veikta gan ķīmijterapija, gan jauna nanopreparāta eksperimentālas vakcīnas, kas speciāli izstrādātas, lai ārstētu glioblastomu jeb galvas smadzeņu audzēju, pērnā gada vasarā Žanna Friske izgāja rehabilitāciju Latvijā. Jūrmalā tuvinieku lokā pat nosvinēja savu 40. dzimšanas dienu, bet Rīgā, Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīcā, kopā ar civilvīru TV raidījumu vadītāju Dmitriju Šepeļevu nokristīja savu dēlēnu Platonu. Pēc tam dziedātāja devās uz Ķīnu, kur mediķiem izdevās uzlabot viņas veselību, un pirmo reizi iestājās ilgāka remisija – sāka atjaunoties redze, un Žanna Friske piecēlās no ratiņkrēsla un pat nofilmējās videoklipā. Taču brīnums nenotika. Pirms diviem mēnešiem Friskes veselības stāvoklis sāka pasliktināties, un viņa pārcēlās uz dzīvi savā piepilsētas savrupmājā kopā ar civilvīru Dmitriju un dēliņu Platonu, kuri divas dienas pirms mākslinieces nāves aizbrauca uz Bulgāriju. Ārsti no ģimenes neslēpa skaudro patiesību un 13. jūnijā ieteica gatavoties ļaunākajam. Pēc žurnālista un Friskes tuva drauga Otāra Kušinašvilli teiktā, dziedātāja neilgi pirms aiziešanas atkal pilnībā zaudējusi redzi un pārstājusi atpazīt savus tuviniekus.

Vai nāvi izraisīja dzimšanas dienas svinības?

Lai gan pēc mediķu pieredzes Žannas Friskes nāve bija paredzama, jo ar šādu diagnozi cilvēki nodzīvo arī daudz mazāku laika posmu, ir cilvēki, kuri apgalvo, ka situāciju pasliktināja mistiski blakusapstākļi.

Ekstrasense Darja Mironova ir pārliecināta, ka nelaimi dziedātājas ģimenei atnesa pērnā gada 40 gadu jubilejas svinības. «Viņa nomira 40 gadu vecumā. Tas ir ļoti slikts skaitlis. Smags lūzuma punkts. Viņa svinēja savu 40. dzimšanas dienu, bet to neviens nesvin. Jau toreiz viņa zināja, ka drīz mirs, ka tā ir Žannas pēdējā dzimšanas diena. Tā bija liktenīgā kļūda. Bija niecīgas izredzes, ka Žanna Friske izdzīvos, bet, ja viņa būtu pārdzīvojusi 41 gada robežu, tad būtu dzīvojusi vēl, diezgan ilgi,» portālam «StarHit» pastāstīja Mironova.

Ekstrasenses apgalvojumi balstās māņticībā, kas vēsta, ka cilvēks, kurš svin šo dzimšanas dienas datumu, piesaista sev nelaimi. Aizliegumu svinēt 40 gadu jubileju daudzi skaidro ar ticējumu, ka 40. dienā pēc nāves notiek dvēseles norīkošana vai nu uz debesīm, vai elli, tāpēc svinēt šo jubileju ir tas pats, kas sasveicināties ar savu nāvi.