Krieviju sadusmojusi Ukrainas pārstāve Eirovīzijas dziesmu festivālā - Krimas tatāru dziedātāja Džamala, kuras dziesmu uzskata par uzbrukumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Džamalas dziesma «1944» attiecas uz gadu, kad Krimas tatāri tika deportēti no savas dzimtenes uz Vidusāziju. Daudzi no viņiem nomira brauciena laikā vai nomira no bada neauglīgajās stepēs pēc ierašanās izsūtījuma vietā.Pašas sacerētajā dziesmā Džamala, īstajā vārdā Susana Džamaladinova, stāsta par savu vecvecmāmiņu. Dziesmā konkrēti nav pieminēts ne tā laika Padomju Savienības diktators Josifs Staļins, ne arī Krimas tatāri.Džamala noliedz, ka dziesma būtu uzbrukums Putinam. Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) noteikumi aizliedz festivālā piedalīties dziesmām ar «politisku vēstījumu».Tomēr intervijās Džamala runā par Krimas tatāru likteni. «Krimas tatāri atkal dzīvo okupētā teritorijā, un viņiem tas nav viegli,» viņa teica ukraiņu televīzijas kanālam NTU pēc izvirzīšanas Eirovīzijai.Džamala, kuras tēvs ir Krimas tatārs, bet māte - armēniete, ir dzimusi Kirgizstānā. Dziedātājas ģimene pēc aneksijas palika dzīvot Krimā, taču viņa savus radiniekus nav satikusi jau vairāk nekā divus gadus.Dziesma sākas ar vārdiem: «Kad nāk svešinieki, viņi nāk uz jūsu māju, viņi nogalina jūs visus un saka: «Mēs neesam vainīgi.»»Krievijas politiķi izteikušies, ka dziesma nepārprotami norādot uz paralēlēm ar pēdējo gadu notikumiem Krimā.Krievijas Valsts domes deputāts Roberts Šlegels izteicies, ka Ukrainai vajadzētu pievērsties citu problēmu apdziedāšanai. «Dziesma par korupciju un politisko apspiešanu Kijevā arī varētu izrādīties veiksmīga,» viņš sacīja.ReklāmaTaču Džamala norāda, ka tamlīdzīgi izteikumi palīdzējuši popularizēt viņas dziesmu vēl pirms konkursa sākuma. «Ja viņi būtu reaģējuši mierīgi, ļoti iespējams, ka neviens pat nebūtu pievērsis dziesmai uzmanību,» viņa teica ukraiņu laikrakstam KP.EBU izvērtēja dziesmu un secināja, ka ne nosaukumā, ne tekstā neesot politiska vēstījuma, tāpēc tai ļauts piedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā.Kā jau ziņots, šogad Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāji aizlieguši pasākuma laikā gan dalībniekiem, gan skatītājiem izmantot dažādu strīdus teritoriju, tostarp Krimas, karogus.Paziņojumam pievienotajā sarakstā uzskaitīti pašpasludināto Doņeckas tautas republikas, Ziemeļkipras turku republikas, Kalnu Karabahas republikas, Palestīnas valsts un Piedņestras Moldāvijas republikas karogi. Vēl sarakstā ir vairāk nekā puses ANO dalībvalstu atzītās Kosovas, Spānijas sastāvā esošās Basku zemes, kā arī Ukrainas sastāvā esošās, pašlaik Krievijas okupētās Krimas autonomās republikas un Krimas tatāru nacionālais karogs.Eirovīzijā ir aizliegtas dziesmas, kuru tekstam ir politisks saturs. 2009.gadā nepilnu gadu pēc Gruzijas un Krievijas kara konkursā netika atļauts piedalīties Gruzijas grupai ar dziesmu, kura izsmēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Ukrainas grupai "Green Jolly, kas 2005. gadā pārstāvēja valsti Eirovīzijā, bija jāpārstrādā teksts dziesmai "Razom Nas Bahato", kas bija iepriekšējā gadā notikušās Oranžās revolūcijas himna.2007. gadā Ukrainu pārstāvēja dziedātāja Verka Serdjučka ar dziesmu «Dancing Lasha Tumbai», kas izklausījās pēc «Russia, Goodbye» («Ardievu, Krievija»). Dziesma sasniedza otro vietu, taču Serdjučkai pēc tam tika aizliegts uzstāties Krievijā.Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls notiks 14.maijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.