- Ministrijas izplatītajā paziņojumā teikts, ka ministrs samaksāja 20 eiro šoferim, lai šoferis tālāk norēķinās ar ministriju. Kā īsti tā norēķināšanās notika?

- Skaidrā naudā. Es ielēju degvielu, jā, pa to naudu. Un paņēmu čeku, bet beigās to čeku nevajadzēja nevienam. Viņš tika izmests ārā.

- Ak, tad tā norēķināšanās notika. Vai viņš bieži tā dara, ka iedod naudu degvielai un tad palūdz aizvest?

- Tas ir viens tāds vienreizējs gadījums. Viņš bija paprasījis manai augstāk stāvošai vadībai atļauju. Un es esmu tikai izpildītājs.

- Un jums jūsu tiešais priekšnieks deva uzdevumu vest ministram mēbeles?

- Nu, es nezinu, man pazvanīja mans tiešais priekšnieks.

- Jūs arī nesāt tās mēbeles? Krāvāt no mašīnas ārā un iekšā?

- Nu, fakts, ka palīdzēju.

- Jums par to vešanu arī samaksāja un par to kraušanu?

- Nē, kāpēc man jāmaksā!?

- Tas jau neietilpst jūsu darba pienākumos.

- Nu vienkārši, vai viss ir jāpārvērš naudas novērtējumā? Ja vienkārši pasaka palīdzēt, man nav grūti. Viņš bija sarunājis ar manu augstāk stāvošo priekšniecību.

- Vai ministrs deva kādus rīkojumus, kā ar ministriju jānorēķinās ar tiem 20 eiro?

- Viņš teica, lai es vienkārši ielejot degvielu. Viņam nebija laika pildīties. Es vienkārši iepildīju mašīnu un biju paņēmis čeku. Prasīju augstāk stāvošai vadībai, vai vajag to čeku pievienot, teica, nē, ieliets ir, parādīts ir, viss kārtībā. Es ar busiņu vadāju. Tieslietu ministrijā daudz iestādes, ieslodzījumu pārvalde, pārvaldei tur kaut kas jāpārved. Viņš ir Tieslietu ministrijas, cilvēki izmanto. Darba vajadzībām.

- Bet tādām privātām tikai ministrs?

- Nu, tā sanāk, tā kā drusku privātai.