Vai esi aizdomājies, kādēļ slepkavniecisks klauns ar bālu seju spēj piesaistīt uzmanību daudz spēcīgāk nekā labie varoņi spožās bruņās, kādi reizēm redzami, piemēram, Spins.lv interneta kazino spēlēs? 

Sastopoties ar Džokeru kino ekrānā vai komiksos, tu tiec ierauts psiholoģiski izaicinošā labirintā, kurā noteikumi neeksistē. Apskatīsim, kas padara šo vājprāta iemiesojumu tik neatvairāmu miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Mītiskais triksters betona džungļos

Pirms komiksu grāmatām un Holivudas grāvējiem cilvēcei vienmēr ir bijusi vēlme pēc tā saucamā trikstera arhetipa. Ziemeļvalstu mitoloģijā tas ir Loki, Amerikas pamatiedzīvotāju stāstos figurē Koijots, bet viduslaiku Eiropā - galma āksts. Džokers ir šī senā arhetipa evolūcija. Viņa mērķis nav tikai nodarīt pāri vai iegūt milzu bagātības. Tā vietā Džokera galvenā funkcija ir izjaukt ērto, paredzamo realitāti.

Viduslaikos galma āksts bija vienīgais cilvēks karaļvalstī, kurš drīkstēja ņirgāties par karali, jo viņa "vājprāts" deva teju dievišķu brīvību. Džokers popkultūrā pilda šo pašu funkciju - viņš parāda, ka visi nopietnie plāni, striktie likumi un morālās struktūras ir tikai trausla ilūzija.

Tavas iekšējās bailes no vienas sliktas dienas, kas mainīs visu

Viens no baisākajiem, bet vienlaikus saistošākajiem Džokera aspektiem ir Alana Mūra kulta komiksā paustā ideja - jebkuru no pilnīga vājprāta šķir tikai viena patiesi slikta diena. Šī filozofija tiešā veidā uzrunā zemapziņā esošās bailes. Kad skaties uz citiem klasiskiem popkultūras briesmoņiem, tu skaidri zini, ka tie ir pārdabiski. Tev ikdienā nedraud kļūšana par citplanētieti, vampīru vai mutantu.

Džokera baisā pievilcība slēpjas faktā, ka viņš ir tikai cilvēks. Džokers atgādina, cik ārkārtīgi trausla ir cilvēka psihe. Vērojot viņa rīcību, neviļus nākas pieķert sevi pie biedējošas domas - kas notiktu, ja tu piedzīvotu tādu pašu traģēdiju, finansiālo spiedienu un netaisnību sēriju, ko vairs nespētu izturēt? Viņš nav monstrs no citas dimensijas, bet gan cilvēka iekšējo lūzuma punktu tumšākā izpausme.

Pazīstamais, bet izkropļotais prieks

Vēl viens iemesls, kāpēc Džokera tēls tik ļoti hipnotizē, ir ģeniāli savienotie pretstati. Klauni vēsturiski ir radīti, lai nestu prieku, bērnišķīgu naivumu un smieklus. Džokers paņem šo bērnības un svētku simbolu un brutāli izkropļo. Psiholoģijā to saista ar "neomulīgās ielejas" efektu - kaut kas izskatās pazīstams un draudzīgs, bet tajā pašā laikā pauž ko dziļi nepareizu un draudīgu.

Rezultātā smadzenes sastopas ar pamatīgu apjukumu. Tēls smaida, bet šis smaids nesola neko labu. Viņš smejas, bet smiekli pauž šausmas, nevis jautrību. Pastāvīgais konflikts Džokeru padara vizuāli un emocionāli magnētisku. Tu nevari novērst skatienu no autoavārijas, un tāda pati maģija darbojas, skatoties uz šo deformēto prieka simbolu.

Kārts, kuru nav iespējams izmest no kavas

Džokers nepazudīs no popkultūras tieši tāpēc, ka viņš nepārtraukti atgādina par dzīves tumšajiem nostūriem, kurus mēģinām paslēpt paši no sevis. Kamēr vien pasaule centīsies būt perfekti strukturēta, tai vienmēr būs vajadzīgs šis tēls, lai atgādinātu par monētas otru pusi. Džokers sen vairs nav tikai komiksu un filmu varonis - viņš ir cilvēciskā absurda sirds, kas turpinās pukstēt un provocēt vēl daudzas paaudzes.