Erots 2020

52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem

Publicēts: 03.10.2019, Komentāri: 0
Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem

Katrs trešais (31%) respondents norādījis, ka viņaprāt Latvijas augstskolas
nesagatavo studentus tā, lai viņi būtu gatavi darba tirgum pēc absolvēšanas,
liecina programmētāju kursu “Codelex” veiktā aptauja interneta vidē.
Pēdējo gadu laikā parādījušās vairākas IT intensīvo kursu skolas un
programmas, kas arī norāda uz nepietiekamo sagatavošanu līdz šim ierastajā 3-4 gadu
studiju laikā.


Par lielāko klupšanas akmeni iezīmējas nepietiekama praktiskā
sagatavošana, kā rezultātā pēc diploma saņemšanas liela daļa absolventu nav spējīgi
uzreiz uzsākt darba attiecības savā jomā. Tiesa, nedaudz vairāk kā puse (56%)
respondentu norādījuši, ka lemjot kur iet mācīties pēc vidusskolas, par šādiem
intensīvajiem kursiem nebija informēti, savukārt 19% norādīja, ka nav uzticības šādiem
kursiem, jo nav uzticamības mācību satura kvalitātei, kā arī ir bail zaudēt ieguldītos
līdzekļus, pretī neiegūstot pielietojamas zināšanas.


“Diemžēl diezgan bieži saskaros ar to, ka jauniešiem pēc “konveijera” tipa
kursiem vai pat augstskolas absolvēšanas nav radusies sapratne pat par pašiem
programmēšanas pamatiem. Studenti samaksā naudu un atsēž skolā pēdējā rindā. Tas
nav jautājums tikai par skolu kvalitāti, bet pašu iesaisti. Taču fakts – iegūtais diploms
par zināšanām vēl neko neliecina”, komentē programmētāju skolas CODELEX vadītājs
Sandris Artemjevs. 11% respondentu norādījuši, ka uz intensīvajiem kursiem neapsver
domu iet, jo tur nav pieejamas budžeta vietas, kā tas ir augstskolās. 65% respondentu
par labāko variantu atzina iegūt augstāko izglītību un papildus iziet arī intensīvus
praktiskus specializētus kursus. Savukārt norādot ko vērtē augstāk – akadēmisko
augstāko izglītību vai praktiskus intensīvos kursus, viedoklis sadalījās gandrīz vienādi –
tikai 52% augstāk vērtē akadēmisko augstāko izglītību.

Lūgti nosaukt iemeslus, kādēļ programmēšana netika izskatīta kā potenciālā
profesija, vairāk kā puse, 63% respondentu norādīja, ka zināja, ko grib darīt un šī izvēle
nebija saistīta ar programmēšanu, taču kā nākamie iemesli uzskaitīta matemātika, kas
nav stiprā puse (41%) un nepatika pret pastāvīgu darbu pie datora (36%).

“Programmētāju profesija ir mītiem apvīta specialitāte, par kuru joprojām trūkst
kvalitatīva informācija”, stāsta Sandris. “Ejot pie jaunajiem studentiem, runāju par
populārākajiem aizspriedumiem un priekšstatiem, tai skaitā to, ka obligāti ir jābūt
eksaktajam cilvēkam, lai darbotos programmēšanā, jo tieši tādu mītu dēļ daudzi nemaz
neapdomā un neinteresējas par šo profesiju.” Tieši informācijas nepietiekamību par
programmētāja profesiju atzīmēja gandrīz ceturtā daļa respondentu – 23%, savukārt
viena piektā daļa baidās, ka nespēs programmēšanu apgūt, jo nav bijusi iepriekšēja
profesija.

Kopumā programmētāja profesija tiek atzīta kā laba profesija, kurā darboties –
70% respondentu tā asociējas kā labi apmaksāta un ļoti moderna profesija ar nākotnes
perspektīvu. 54% atzina, ka uzskata, ka programmēšana attīsta iemaņas, kas noder
ikvienam cilvēkam, kā piemēram loģisko analītisko domāšanu, spriestspēju un
radošumu. 46% atzīmējuši, ka IT sfērā ietilpst ļoti dažādas profesijas, kas dod iespēju
migrēt pa profesijām šajā jomā, izmēģinot savus spēkus dažādos darba uzdevumos.
“Pārkvalificēšanās ir diezgan vienkārša, jo zināšanas ir līdzīgas un viegli pārnesamas.
Protams jo vairāk, piemēram, programmēšanas valodas ir apgūtas, jo vieglāk ir apgūt
kaut ko jaunu, jo katra jaunā lieta balstās uz iepriekšējām zināšanām”, skaidro Sandris.
“Izmēģini savus spēkus programmējot mobilās lietotnes, tad pārkvalificēties par projektu
vadītāju vai ko citu, iespējas tiešām ir daudz!”

Aptaujas rezultāti liecina, ka pusei respondentu atbilstošs atalgojums pirmajā
darba gadā neto (uz rokas) šķiet 700-1000 EUR, 30% aptaujāto norādīja 500-700 EUR,
savukārt 16% uzskata, ka pirmajā gadā atbilstošs atalgojums ir virs 1000 EUR mēnesī.
Pēc interneta personāla atlases uzņēmuma “CV-Online Latvia” datiem 2018.gadā
informācijas tehnoloģiju un datorprogrammēšanas profesijā vidējā neto (uz rokas) alga
bija 1285 EUR, kas ir par 5,7% vairāk kā gadu iepriekš. Savukārt vidējā alga Rīgas
reģionā 2018. gadā bijusi 1020 EUR.

Lai noskaidrotu faktorus augstskolas studiju programmas izvēlē un turpmākās profesijas
izvēlē, programmētāju skola CODELEX interneta vidē veica aptauju, kas ilga no 24.jūlija
līdz 20.augustam. Tajā piedalījās 131 respondents.



Ieteikt:
Sekot:
slavenibas.lv draugiem.lv slavenibas.lv twitter slavenibas.lv facebook

Pievienot komentāru

Ziņas

Slavenību veselība

Slavenības bildēs

MEKLĒT SLAVENĪBU

Erots 2020